Sentlorensa (sala)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sentlorensa
Sentlorensa
Sentlorensas ainava pie Gambelas
Sentlorensa (Aļaska)
Sentlorensa
Sentlorensa
Sentlorensa (Arktika)
Sentlorensa
Sentlorensa
Ģeogrāfija
Izvietojums Beringa jūra, Klusais okeāns
Koordinātas 63°21′44″N 170°16′02″W / 63.36222°N 170.26722°W / 63.36222; -170.26722Koordinātas: 63°21′44″N 170°16′02″W / 63.36222°N 170.26722°W / 63.36222; -170.26722
Platība 4640.1 km²
Garums 140 km
Platums 35 km
Augstākais kalns Atuks
630 m
Administrācija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pavalsts Aļaska
Lielākā pilsēta Savunga
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1352 (2010)
Blīvums 0.28/km²
Pamatiedzīvotāji juiti
Sentlorensa Vikikrātuvē

Sentlorensa (angļu: St. Lawrence Island) vai Sivukaka (unazigmita: Sivuqaq, Сивуӄаӄ) ir ASV piederoša sala Klusā okeāna ziemeļos, Beringa jūras lielākā sala. Administratīvi pieder Aļaskas pavalstij. Salas iedzīvotāji mīt Savungas un Gembelas ciemos salas ziemeļos un tie pieder eskimosu tautai juitiem.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Beringa jūras ziemeļos ap 260 km no Beringa šauruma. 80 km plats jūrasšaurums to atdala no Krievijai piederošās Čukču pussalas, bet līdz tuvākajai ASV piekrastei ir 190 km. Sala vulkāniskas izcelsmes, tās virsmu veido vairāki pacēlumi, kurus savieno tundras līdzenums ar daudzuem ezeriem. Augstākais punkts ir Atuka kalns Kukuligita kalnos salas ziemeļos. Dominējošā ainava ir tundra.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala bijusi periodiski apdzīvota jau 2000-2500 gadu tālā senatnē. Pirmie eiropieši, kuri apmeklēja salu, bija Vitusa Beringa ekspedīcija 1728. gadā, kas nodēvēja to par godu Svētā Labrenča dienai.

19. gadsimta vidū salā mita ap 4000 jupiku un juitu, kas nodarbojās galvenokārt ar zveju un vaļu un valzirgu medībām. 1878.—1880. gadu bads iedzīvotāju skaitu samazināja desmitkārt. Daļa iedzīvotāju pārcēlās uz Aļasku, bet liela daļa mira. Par bada iemesliem tiek uzskatīta pārzveja un pārmedīšana, kā arī alkoholisms un eiropiešu ievazātās slimības, kā dēļ netika savākti pietiekami pārtikas krājumi ziemai.

Lai novērstu situācijas atkārtošanos, 1900. gadā salā tika introducēti ziemeļbrieži, kas dažu gadu laikā savairojās līdz aptuveni 10 000 dzīvniekiem un līdz pat mūsdienām ir nozīmīgs vietējo iedzīvotāju pārtikas avots.

Aukstā kara laikā, 1955. gada 22. jūnijā līdzās salai PSRS iznīcinātājs notrieca ASV Jūras spēku pretzemūdeņu lidmašīnu Neptune, kas nogāzās salā.[1] Vēlāk salā tika ierīkota gaisa spēku bāze, kā arī vairākas brīdināšanas un sakaru bāzes. Lielākā daļa demontētas 1970. gados.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]