Sentogastina
| Sentogastina | ||
|---|---|---|
| St. Augustine | ||
 Skats uz pilsētu | ||
| ||
  Sentogastina  Sentogastina | ||
| Koordinātas: 29°53′N 81°18′W / 29.883°N 81.300°WKoordinātas: 29°53′N 81°18′W / 29.883°N 81.300°W | ||
| Valsts |
 ASV | |
| Štats |
 Florida | |
| Apgabals | Sentdžonsa | |
| Platība | ||
| • pilsēta | 33,29 km2 | |
| • sauszeme | 24,66 km2 | |
| Augstums | 0[1] m | |
| Iedzīvotāji (2020)[2] | ||
| • pilsēta | 14 329 | |
| • urbānā teritorija | 91 786 | |
| Laika josla | EST (UTC-5) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EDT (UTC-4) | |
| Zip kodi | 32080, 32084, 32085, 32086, 32095, 32082, 32092 | |
| Tālruņu kods | 904, 324 | |
 Sentogastina Vikikrātuvē | ||
Sentogastina (spāņu: San Agustín) ir pilsēta un Sentdžonsas apgabala administratīvais centrs Floridā, ASV. Pilsēta atrodas 64 km uz dienvidiem no Džeksonvilas pilsētas, Atlantijas okeāna piekrastē Floridas ziemeļaustrumos. To 1565. gadā dibināja spāņu kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējās ASV teritorijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spānijas impērija 1565–1763.svg){kind=small}
Lielbritānijas Karaliste 1763–1784
Spānija 1784–1821 ASV 1821–1861.svg){kind=small}
Amerikas Valstu Konfederācija 1861–1862 ASV 1862–pašlaikPirmais zināmais eiropietis, kurš izpētīja Floridas piekrasti, bija spāņu pētnieks un Puertoriko gubernators Huans Ponse de Leons, kurš, visticamāk, 1513. gadā devās uz ziemeļiem līdz pat topošās Sentogastinas apkaimei. Viņš nosauca pussalu, kuru viņš uzskatīja par salu, par La Florida un pieprasīja to Spānijas kronim.[3][4]
Spāņu un angļu koloniālajai sāncensībai pastiprinoties, spāņi nocietināja Sentogastinu, uzceļot masīvo, drūmo Svētā Marka cietoksni (1672) Castillo de San Marcos. Tagad tas ir nacionālais piemineklis, vecākais akmens forts Amerikas teritorijā. Starp daudzajiem angļu uzbrukumiem Sentogastinai, visslavenākie bija sera Frānsisa Dreika 16. gadsimta sirojums un Džordžijas kolonijas dibinātāja Džeimsa Ogletorpa īstenotais pilsētas aplenkums. 1763. gadā briti beidzot ieņēma Svētā Marka cietoksni un noturēja to 20 gadus. Amerikas Neatkarības kara laikā šeit pulcējās karaļa Džordža atbalstītāji no visas Amerikas. 1819. gadā Sentogastina tika atdota Amerikas Savienotajām Valstīm, un forts tika pārveidots par cietumu sagūstīto seminolu turēšanai, un šeit tika ieslodzīts arī viņu vadonis Oceola.
Mūsdienās pilsēta iztiek no tūrisma ienākumiem. Koloniālās arhitektūras pieminekļi tika daļēji restaurēti, daļēji pārbūvēti, lai atgādinātu vecos laikus. Nozīmīgas apskates vietas ir katoļu katedrāle (1793—1797), "vecākā māja" (González—Álvarez House), "vecākā skola" (Oldest Wooden School House), 1824. gadā būvētā bāka un 1893. gadā dibinātā aligatoru ferma
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sentogastinā dzimuši vai dzīvojuši:
- Pedro Menendess de Aviless (Pedro Menéndez de Avilés; 1519—1574) bija spāņu jūrasbraucējs, flotes admirālis,
- Rejs Čārlzs (Ray Charles Robinson; 1930—2004) bija amerikāņu mūziķis,
- Frederiks Deliuss (Frederick Delius; 1862—1934) bija viens no jaunās pastorālās tradīcijas radītājiem angļu mūzikā
Sadraudzības pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sentogastinas sadraudzības pilsētas ir:[5]
Avilesa, Spānija
Kartahena, Kolumbija- Menorka, Spānija
Santodomingo, Dominikāna
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Zvanu tornis uz Svētā Marka cietokšņa ziemeļaustrumu bastiona -
Kastiljas ziemeļu bastioni un mūris, skatoties austrumu virzienā uz Anastasijas salu -
Jūras mūris uz dienvidiem no Kastiljo -
Sentogustinas pilsētas vecie vārti, kas celti 1808. gadā, ir daļa no daudz senākās Kubo līnijas -
![Sentogustinas gubernatora rezidence. Ēkas austrumu spārns ir datējams ar 18. gadsimta celtni, kas celta gubernatora rezidences sākotnējā vietā.[6]](//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/11/St_Aug_Govt_House_Museum01.jpg/500px-St_Aug_Govt_House_Museum01.jpg)
Sentogustinas gubernatora rezidence. Ēkas austrumu spārns ir datējams ar 18. gadsimta celtni, kas celta gubernatora rezidences sākotnējā vietā.[6] -
Romas katoļu Sentogastinas katedrālās bazilikas fasāde -
La Lešas Dievmātes svētnīca Mission Nombre de Dios -
Ponse de Leona statuja -
-
Bijusī Hotel Alcazar viesnīca, tagad Laitnera muzejs un pilsētas mērija -
Flaglera koledža, bijusī Ponce de Leon Hotel viesnīca -
Lauvu tilts, skatoties austrumu virzienā uz Anastasijas salu -
Tolomato kapsēta
.jpg)
.jpg)
.jpg)
![Sentogustinas gubernatora rezidence. Ēkas austrumu spārns ir datējams ar 18. gadsimta celtni, kas celta gubernatora rezidences sākotnējā vietā.[6]](/wiki/Att%C4%93ls:St_Aug_Govt_House_Museum01.jpg)
-Juan_Ponce_de_Leon_monument.jpg)
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «US Board on Geographic Names». geonames.usgs.gov. United States Geological Survey. 2007. gada 25. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. februāris. Skatīts: 2008. gada 31. janvāris.
- ↑ https://data.census.gov/cedsci/table?t=Populations%20and%20People&g=0100000US,%241600000&y=2020; ASV Tautas skaitīšana 2020. gadā; redaktors: ASV Tautas skaitīšanas birojs; pārbaudes datums: 1 janvāris 2022.
- ↑ Jonathan D. Steigman. La Florida Del Inca and the Struggle for Social Equality in Colonial Spanish America. University of Alabama Press, 2005. gada 25. septembris. 33. lpp. ISBN 978-0-8173-5257-8.
- ↑ Edward W. Lawson. The Discovery of Florida and Its Discoverer Juan Ponce de Leon (Reprint of 1946 izd.). Kessinger Publishing, 2008. gada 1. jūnijs. 29–32. lpp. ISBN 978-1-4367-0883-8.
- ↑ «Sister Cities». citystaug.com. City of St. Augustine. Skatīts: 2021-01-26.
- ↑ James D. Kornwolf. Architecture and Town Planning in Colonial North America. Johns Hopkins University Press, 2002. 87. lpp. ISBN 978-0-8018-5986-1.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Abbad y Lasierra, Iñigo, "Relación del descubrimiento, conquista y población de las provincias y costas de la Florida" — "Relación de La Florida" (1785); edición de Juan José Nieto Callén y José María Sánchez Molledo.
- Colburn, David, Racial Change and Community Crisis: St. Augustine, Florida, 1877—1980 (1985), New York: Columbia University Press.
- Corbett, Theodore G. (1974). "Migration to a Spanish Imperial Frontier in the Seventeenth and Eighteenth Centuries: St. Augustine". The Hispanic American Historical Review 54 (3): 414–430. doi:10.2307/2512931. JSTOR 2512931.
- Deagan, Kathleen, Fort Mose: Colonial America's Black Fortress of Freedom (1995), Gainesville: University Press of Florida.
- Fairbanks, George R. (George Rainsford), History and antiquities of St. Augustine, Florida (1881), Jacksonville, Florida, H. Drew.
- Gannon, Michael V., The Cross in the Sand: The Early Catholic Church in Florida 1513—1870 (1965), Gainesville: University Presses of Florida.
- Goldstein, Holly Markovitz, "St. Augustine's "Slave Market": A Visual History," Southern Spaces, 28 September 2012.
- Gordon, Elsbeth, Florida's Colonial Architectural Heritage, University Press of Florida, 2002; Heart and Soul of Florida: Sacred Sites and Historic Architecture, University Press of Florida, 2013
- Graham, Thomas, The Awakening of St. Augustine, (1978), St. Augustine Historical Society
- Hanna, A. J., A Prince in Their Midst, (1946), Norman: University of Oklahoma Press.
- Harvey, Karen, America's First City, (1992), Lake Buena Vista, Florida: Tailored Tours Publications.
- Harvey, Karen, St. Augustine Enters the Twenty-first Century, (2010), Virginia Beach, VA: The Donning Company.
- Landers, Jane, Black Society in Spanish Florida (1999), Urbana and Chicago: University of Illinois Press.
- Lardner, Ring, Gullible's Travels, (1925), New York: Scribner's.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oficiālā tīmekļa vietne
- The St. Augustine Record/staugustine.com, pilsētas ikdienas drukātais un tiešsaistes laikraksts
- Historic City News, ikdienas tiešsaistes ziņu žurnāls
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |