Sentvinsenta

Sentvinsenta
	Saint Vincent
	Sentvinsenta Sentvinsenta Sentvinsenta
Ģeogrāfija
Izvietojums	Karību jūra
Koordinātas	13°15′N 61°12′W / 13.250°N 61.200°WKoordinātas: 13°15′N 61°12′W / 13.250°N 61.200°W
Arhipelāgs	Mazās Antiļu salas
Platība	345 km²
Garums	29 km
Platums	18 km
Augstākais kalns	Sufriērs; 1234 m
Administrācija
	Sentvinsenta un Grenadīnas
Lielākā pilsēta	Kingstauna
Demogrāfija
Iedzīvotāji	100 000 (2012)
Blīvums	348/km²
	Sentvinsenta Vikikrātuvē

Sentvinsenta (angļu: Saint Vincent) ir sala Karību jūrā, kopā ar Grenadīnu salu ziemeļdaļu veido Sentvinsentas un Grenadīnu valsti. Salas lielākā apdzīvotā vieta ir valsts galvaspilsēta Kingstauna.^[1]

Ģeogrāfija

Sala atrodas Mazo Antiļu salu dienvidrietumos Vējpuses salu grupā. 42 km platais Sentvinsentas šaurums šķir Sentvinsentu no Sentlūsijas, bet dienvidos stiepjas Grenadīnu salu arhipelāgs. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, augstākā virsotne ir aktīvais Sufriēra vulkāns (1234 m vjl, pēdējais izvirdums 2021. gadā) salas ziemeļos. Krasti mēreni izroboti, piekrastē dažas nelielas saliņas un klintis. Ainavā dominē tropu meži, piekrastē — plantācijas. Valda mitrs tropu klimats ar vidējo temperatūru 18–31 °C.

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās salu apdzīvoja indiāņu tauta kalinago, kas to dēvēja par Airunu (Hairouna). Pirmais no eiropiešiem salu 1498. gada 22. janvārī apmeklēja Kristofors Kolumbs un nodēvēja par godu Svētajam Vinsentem no Saragosas, kura piemiņas dienā sala atklāta. Salas iedzīvotāji ilgstoši pretojās kolonizēšanas mēģinājumiem. Pirmo veiksmīgo koloniju salas rietumu krastā Baruaju izveidoja Francija tikai 1719. gadā. Līdz tam salā jau bija izveidojusies tā sauktā «melno karību» kopiena, sajaucoties no avarējušajiem vergu kuģiem izdzīvojušajiem āfrikāņiem ar vietējiem indiāņiem.

Septiņgadu kara laikā briti padzina franču kolonistus un ieņēma Baruaju. 1763. gadā Sentvinsenta saskaņā ar Parīzes līgumu tika nodota Lielbritānijai. Britu koloniālā ekspansija un vietējo iedzīvotāju pretestība 1769. izraisīja Pirmo Karību karu, kas beidzās 1773. gadā ar miera līgumu, kurā tika noteiktas robežas starp kolonistu un karību teritorijām. No 1779. līdz 1783. gadam Sentvinsenta bija Francijas kontrolē. 1795. gadā izraisījās Otrais Karību karš, kurā vietējos atbalstīja Francija un kas beidzās 1797. gadā ar 5000 garifunu deportāciju uz Roatanas salu pie Hondurasas krastiem, Belizu un Baliso salu Grenadīnās.

Pēc verdzības atcelšanas 1834. gadā plantācijās bija ievērojams darbaspēka trūkums un salā ieradās algotais darbaspēks no Madeiras un Indijas. Lielu postu salas ekonomikai nodarīja 1902. gada Sufriēra izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu aramzemes.

Kopš 1979. gada Sentvinsenta ir neatkarīga valsts.

Atsauces

↑ «Sentvinsenta». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 631. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sentvinsenta.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] «Sentvinsenta». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 631. lpp.

[1]