Separātisms

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Separātisms (latīņu: separatus — 'atdalīts, atsevišķs')[1] ir cilvēku grupas vēlme nošķirties, norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem, lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā atdalīties no valsts. Šādas vēlmes pamatā var būt etniskās, valodiskās, reliģiskās, ekonomiskas, vēsturiskas un citas pretišķības starp dažādām grupām vienas valsts ietvaros. Noteiktos apstākļos separātisms var novest pie pilsoņu kara, genocīda un citām neadekvātas valsts pretreakcijas sekām. Pasaulē darbojas vairāki simti separātisku kustību, bet Eiropā pastāv vairāk kā septiņdesmit separātiskas kustības. Latvijā ar separātismu dažādos kontekstos saista Latgali.[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]