Sepulas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sepulas (poļu: sepulki) ir mīklaini nenoskaidrotas dabas un nozīmes objekti Staņislava Lema fantastiskajā stāstā "Četrpadsmitais ceļojums" no cikla "Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas". Tiek pieminētas arī romānā "Apskate uz vietas".

Pats Staņislavs Lems dažās intervijās apgalvoja, ka nezina, vai neatceras, kas ir sepulas. Savā pēdējā intervijā uz šo jautājumu viņš atbildēja pavisam īsi: "Ja es pats to zinātu!"[1] Krievu fiziķis teorētiķis Moisejs Kaganovs atceras, ka kādā sarunā Lems teicis — ja būtu zinājis, ka sepulas vajās viņu visu mūžu, viņš tās nebūtu izdomājis.[2]

Sepulas Lema darbos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāsta varonis Ijons Klusais, pirms lidot uz Enteropijas planētu, meklē "Kosmosa enciklopēdijā" informāciju par sepulām, bet konstatē enciklopēdijā rekursijas ciklu, šķirkļiem atsaucoties citam uz citu.[3] Viņš uzzina, ka sepulas ir Enteropijas iedzīvotāju ardrītu civilizācijas svarīgs elements, tālāk ir norāde uz šķirkli "Sepulārijas", kas ir objekti, kas kalpo sepulēšanai, savukārt šķirklī "Sepulēšana" teikts, ka tās ir ardrītu izdarības, un tālāk norādīts uz šķirkli "Sepulas". Aizlidojis uz planētu, Ijons Klusais neveiksmīgi cenšas noskaidrot, kas par priekšmetiem ir sepulas — viņš redz reklāmas, kur pieminētas sepulas, dzird populāras dziesmas par tām, cenšas iegādāties, taču viņam tās nepārdod, jo Klusajam nav sievas. Šis fakts, kā arī tas, ka jautājumus par sepulām ardrīti uzskata par piedauzīgiem, ļauj vienīgi nojaust, ka sepulām varētu būt kāds sakars ar dzimumattiecībām.

Romānā "Apskate uz vietas" noskaidrojas, ka enciklopēdija, ko savulaik Klusajam iedevis profesors Tarantoga, bijusi falsifikācija.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijā kopš 1983. gada piešķīra literāro prēmiju "Zelta Sepula" par fantastikas žanra darbiem. Pirmā šī prēmija tika piešķirta poļu fantastam Janušam Zaidelam (Janusz Andrzej Zajdel) un vēlāk tika pārdēvēta viņa vārdā.

Krievu paleoentomologs Aleksandrs Rasņicins viņa atklāto izmirušo mezozoja ēras kukaiņu dzimtu nosaucis par Sepulcidae. Dzimtā ir divas ģintis — Sepulca un Sepulenia. Savas grāmatas, kur pieminētas divas šo kukaiņu sugas Sepulca mirabilis (brīnišķīgā sepula) un Sepulenia syricta (svilpjošā sepulēnija), eksemplāru viņš nosūtīja Staņislavam Lemam.[4].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Станислав Лем. «Голоса из Сети». «Tygodnik Powszechny», Польша, 2006-02-21. Skatīts: 2017-11-05. (krieviski)
  2. Из воспоминаний: я был знаком со Станиславом Лемом (krieviski)
  3. Staņislavs Lems. Ijona Klusā zvaigžņu ceļojumi. Balss no debesīm. Rīga : Zinātne, 1975, 22. lpp.
  4. Каракоз Роман. Где живут сепульки: [О двух видах палеонтологических перепончатокрылых — Sepulca mirabilis и Sepulenia syricta] // Новая интересная газета (Киев). — 2004. — № 1. — С. 5. — (Блок Z: Просто фантастика) (krieviski)