Serbija
| Serbijas Republika Република Србија / Republika Srbija |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Bože pravde (Боже правде) |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Belgrada 474) 44°48′N 20°28′E / 44.800°N 20.467°E | |||||
| Valsts valodas | serbu valoda | |||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Aleksandars Vučičs | ||||
| - | Premjerministrs | Ana Brnabiča | ||||
| Izveidošanās | ||||||
| - | Neatkarība | 1867/1878. gadā | ||||
| - | Apvienošanas ar Vojvodinu | 1918. gadā | ||||
| - | Neatkarīga republika | 2006. gada 5. jūnijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 77 474 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2019. gadā | ▼6,963,764 (neskaitot Kosovu)[1] (105.) | ||||
| - | Blīvums | 891/km² (95.) | ||||
| IKP (PPP) | 2019. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | ▲ $129,313 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | ▲ $18 566 (neskaitot Kosovu)[2] | ||||
| IKP (nominālais) | 2019. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | ▲ $52,424 miljardi[2] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | ▲ $7526 (neskaitot Kosovu)[2] | ||||
| Džini koef. (2017) | ▼ 37.8[3] | |||||
| TAI (2019) | ▲ 0.806 (augsts) (64.) | |||||
| Valūta | Serbijas dinārs (RSD) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .rs | |||||
| ISO 3166-1 kods | 688 / SRB / RS | |||||
| Tālsarunu kods | +381 | |||||
Serbija (serbu: Република Србија / Republika Srbija) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Ziemeļos tā robežojas ar Ungāriju, austrumos tā robežojas ar Rumāniju un Bulgāriju, dienvidos ar Ziemeļmaķedoniju, Kosovu un Albāniju, bet rietumos ar Melnkalni, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu. Serbijas galvaspilsēta ir Belgrada.
Kopš 2012. gada 1. marta Serbija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, pievienošanās sarunas uzsāktas 2014. gada janvārī.[4]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 2006. gadam Serbija bija viena no Dienvidslāvijas republikām, no kuras pakāpeniski atdalījās Slovēnija, Horvātija, Maķedonijas Republika (1991), Bosnija un Hercegovina (1992). 2006. gada 21. maijā notika referendums par Melnkalnes atdalīšanos un 3. jūnijā Melnkalne un 5. jūnijā Serbija tika pasludinātas par neatkarīgām valstīm. 2008. gada 17. februārī neatkarību pasludināja Kosova, tomēr tās neatkarību atzinušas nedaudz vairāk nekā puse ANO dalībvalstu.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atbilstoši 2011. gada tautskaitei Serbijas iedzīvotāju skaits (bez Kosovas) sasniedza 7 186 862. Iedzīvotāju vidējais blīvums — 92,8 vienā kvadrātkilometrā. Kopš 20. gadsimta beigām iedzīvotāju skaits Serbijā ir samazinājies emigrācijas un zemās dzimstības rezultātā. Serbijas iedzīvotāji ir viena no vecākajām nācijām pasaulē ar vidējo vecumu 42,9 gadi. Vidējais paredzamais dzīves ilgums — 75,6 gadi.
Kopš Dienvidslāvijas sabrukšanas un ar to saistītajiem kariem Serbijā ir liels bēgļu skaits, kopā ar pārvietotajām personām pārsniedzot 7% iedzīvotāju (pārsvarā serbi no Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas).
Serbi veido 83% valsts iedzīvotāju (5 988 150, 2011. gadā). Citas lielākās etniskās grupas ir ungāri (3,5%, bet Vojvodinā 13%) un čigāni (oficiāli 2,1%, bet patiesais skaits varētu būt ievērojami lielāks). 59,4% valsts iedzīvotāju dzīvo pilsētās un 16% galvaspilsētā Belgradā, kas ir lielākā pilsēta ar 1 233 796 iedzīvotāju. Serbi lieto serbu valodu (dzimtā valoda 88% valsts iedzīvotāju), rakstībā kirilicas alfabētu. Lielākā daļa ticīgo serbu pieder Serbijas pareizticīgajai baznīcai (vairāk nekā 80% valsts iedzīvotāju).
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Serbijai ir jauna tirgus ekonomika ar vidēju ienākumu līmeni.[5] Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem, Serbijas nominālais IKP 2018. gadā tiek oficiāli lēsts 50,651 miljardu ASV dolāru apjomā, jeb 7243 uz vienu iedzīvotāju, bet pēc pirktspējas paritātes 122,759 miljardi jeb 17 555 uz vienu iedzīvotāju.[6] Ekonomikā dominē pakalpojumi, kas veido 67,9% no IKP, kam seko rūpniecība ar 26,1% no IKP un lauksaimniecība ar 6% no IKP.[7] Serbijas oficiālā valūta ir Serbijas dinārs (ISO kods RSD), centrālā banka ir Serbijas Nacionālā banka. Belgradas fondu birža ir vienīgā birža valstī, tās tirgus kapitalizācija ir 8,65 miljardi ASV dolāru un tā veido BELEX15 indeksu, kurā iekļautas 15 likvīdāko uzņēmumu akcijas.[8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «PBC stats». stat.gov.rs. 2019.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «World Economic Outlook Database, April 2019». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2019. gada 15. jūlijs.
- ↑ «Gini coefficient of equivalised disposable income – EU-SILC survey». ec.europa.eu. Eurostat. Skatīts: 2019. gada 7. marts.
- ↑ Conclusions of the European Council (27/28 June 2013) Briselē, 2013. gada 28. jūnijā
- ↑ «Upper-middle-income economies». The World Bank.
- ↑ «World Economic Outlook Database, April 2019». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2019. gada 11. aprīlis.
- ↑ http://publikacije.stat.gov.rs/G2018/PdfE/G20181271.pdf
- ↑ «Belgrade Stock Exchange jsc, Belgrade». belex.rs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. martā. Skatīts: 2014. gada 5. augusts.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Serbija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.svg){kind=small} | Šis ar Serbiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|