Pāriet uz saturu

Sergejs I

Vikipēdijas lapa
Pāvests
Sergejs I
Pontifikāta sākums 687. gada 15. decembris
Pontifikāta beigas 701. gada 8. septembris
Priekštecis Konons
Pēctecis Jānis VI
Personiskā informācija
Dzimis ap 650. gadu
Palermo, Sicīlija, Austrumromas impērija
Miris 701. gada 8. septembrī
Roma, Austrumromas impērija
Citi pāvesti ar vārdu Sergejs

Sergejs I (latīņu: Sergius I; dzimis ap 650. gadu, miris 701. gada 8. septembrī) bija Romas pāvests no 687. līdz 701. gadam, viens no nozīmīgākajiem 7. gadsimta beigu pontifikātiem. Viņa pontifikāts noritēja laikā, kad Romas baznīca atguva stabilitāti pēc ievēlēšanas strīdiem, vienlaikus nonākot konfliktā ar Austrumromas impēriju un Austrumu baznīcu par teoloģiskajiem un disciplīnas jautājumiem. Sergejs I īpaši pazīstams ar savu ieguldījumu liturģijas reformā un Romas tradīciju nostiprināšanā — tradīcija viņam piedēvē Agnus Dei (“Dieva Jērs”) dziedājuma iekļaušanu svētajā mesā, jaunu procesiju un svētku kalendāra vienotības veicināšanu. Viņš noraidīja 692. gada Quinisext jeb Trullo koncila kanonus, kas bija pretrunā ar Romas kanoniskajām normām un Halkēdonas koncila mantojumu. Šis atteikums izraisīja konfliktu ar Austrumromas imperatoru Justiniānu II, kurš mēģināja panākt pāvesta arestu, taču Romas un Ravennas karavīri Sergeju aizstāvēja, demonstrējot Rietumu politiskās un garīgās autonomijas pieaugumu.

Sergejs I tiek uzskatīts par pāvestu, kurš nostiprināja Romas doktrīnu neatkarību un liturģisko identitāti Austrumromas impērijas ietekmes laikā, sagatavojot augsni turpmākajai rietumu un austrumu baznīcu šķelšanās (1054) idejiskajai priekšvēsturei. Viņa pontifikāts tiek vērtēts kā pārejas posms pēc monotelētisma strīdiem, kurā Romas autoritāte un teoloģiskā konsekvence kļuva par centrāliem kristīgās pasaules vienotības jautājumiem.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]