Sergejs II (latīņu: Sergius II; miris 847. gada 27. janvārī) bija Romas pāvests no 844. līdz 847. gadam. Viņš nāca no Romas aristokrātu ģimenes un pirms ievēlēšanas kalpoja kā diakons un kardināls, iegūstot ievērojamu autoritāti Romas garīdzniecībā. Viņa pontifikāts noritēja politisku un militāru satricinājumu laikā. Sergeja II ievēlēšana, kas notika bez Franku impērijas valdnieku formālas apstiprināšanas, saasināja spriedzi starp Romas aristokrātiju un franku varu, jo ķeizars Ludviķis Dievbijīgais centās saglabāt ietekmi pāvesta vēlēšanās.
846. gadā Roma piedzīvoja musulmaņu (saracēņu) sirojumu, kura laikā tika izlaupītas ārpus pilsētas mūriem esošās bazilikas, tostarp Svētā Pētera bazilika un Svētā Pāvila baznīca. Pēc šiem notikumiem Sergejs II uzsāka Svētā Pētera bazilikas un Vatikāna apkaimes nocietināšanu, kas vēlāk noveda pie Leonīnas pilsētas (Civitas Leonina) un Leonīna mūru izbūves. Neskatoties uz politiskajām pretrunām un ārējiem draudiem, Sergejs II spēja nostiprināt Romas pāvestu autonomiju un saglabāt stabilitāti Romas baznīcas vadībā līdz pat savai nāvei 847. gadā.