Sergejs Paradžanovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sergejs Paradžanovs
armēņu: Սերգեյ Փարաջանով
krievu: Сергей Параджанов
gruzīnu: სერგო ფარაჯანოვი
Sergejs Paradžanovs
Dzimis 1924. gada 9. janvārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Tbilisi, Aizkaukāza PFSR, PSRS (tagad Karogs: Gruzija Gruzija)
Miris 1990. gada 20. jūlijā (66 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Erevāna, Armēnijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Armēnija Armēnija)
Nodarbošanās kinorežisors, scenārists, mākslinieks
Darbības gadi 1951–1990

Sergejs Paradžanovs (armēņu: Սերգեյ Փարաջանով, krievu: Сергей Параджанов, gruzīnu: სერგო ფარაჯანოვი, dzimis 1924. gada 9. janvārī Tbilisī, miris 1990. gada 20. jūlijā Erevānā) bija armēņu izcelsmes padomju kinorežisors, scenārists un mākslinieks, devis nozīmīgu ieguldījumu ukraiņu, armēņu un gruzīnu kino. Paradžanovs saņēmis Krievijas nacionālo kinobalvu "Nika", vairākus starptautiskus apbalvojumus. 1990. gadā viņam piešķirti Ukrainas PSR Tautas skatuves mākslinieka un Armēnijas PSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukumi.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paradžanovs kļuva starptautiski pazīstams ar filmām "Aizmirsto senču ēnas" (1965) un "Granāta krāsa" (1968), aizsākot "jauno padomju vilni" un "poētisko kino".[1] Paradžanovs izveidoja savu kinomākslas stilu, kas atšķīrās no Padomju Savienībā valdošā sociālistiskā reālisma. Viņš kritizēja padomju kultūrpolitiku, cenzūru, aizstāvēja apsūdzētos Ukrainas inteliģences pārstāvjus, nonākot konfliktā ar padomju varas iestādēm. Arī personības izpausmes un dzīves stils kontrastēja ar padomju dzīvesveidu. Tas tika izmantots 1973. gadā, apsūdzot viņu par viendzimuma sakariem. Paradžanovs četrus gadus pavadīja cietumā, tika atbrīvots tikai starptautiskas atbalsta kampaņas rezultātā.[2]

Paradžanova filmas netika plaši demonstrētas, viņam ilgstoši bija liegts strādāt kino. Paradžanovs varēja atsākt veidot filmas tikai 1983. gadā. Viņš uzņēma starptautiski atzītas filmas "Leģenda par Suramas cietoksni" (1985) un "Ašiks Keribs" (1988). Paradžanovam ir darbojies arī kā mākslinieks, viņam ir daudz zīmējumu un kolāžu, viņš veidojis instalācijas un skulptūras.

Dzīves beigas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā Paradžanovam diagnosticēja plaušu vēzi. Viņu operēja Maskavā, bet bija jau izveidojušās metastāzes. 1990. gadā pēc Francijas prezidenta Fransuā Miterāna uzaicinājuma Paradžanovs ārstējās Parīzē. Tomēr viņa stāvoklis turpināja pasliktināties. 20. jūlijā Paradžanovs atgriezās Erevānā, kur tajā pašā dienā slimnīcā nomira. Atvadīšanās no režisora notika Armēnijas Operas un baleta teātrī, tūkstošiem cilvēku pavadīja viņu pēdējā gaitā. Paradžanovs apglabāts Komitasa panteonā Erevānā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]