Dmitrijs Voskresenskis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sergijs (Voskresenskis))
Dmitrijs Voskresenskis
Baznīcas vārds Sergijs

Dzimis 1897. gada 26. augustā
Maskava, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1944. gada 29. aprīlī (46 gadu vecumā)
Kauņas apkārtne, Karogs: Lietuva Lietuva
Latvijas pareizticīgo baznīca
Ticība pareizticība

Dmitrijs Voskresenskis (krievu: Дми́трий Никола́евич Воскресе́нский), baznīcas vārds Sergijs (Митрополи́т Се́ргий, 1897—1944) bija Viļņas un Lietuvas metropolīts, Igaunijas un Latvijas pareizticīgo baznīcas patriarhālais eksarhs (Митрополит Виленский и Литовский, Патриарший Экзарх Латвии и Эстонии, 1941—1944). Nogalināts atentātā Otrā pasaules kara laikā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1897. gada 26. oktobrī Maskavas pareizticīgo protojereja Nikolaja Voskresenska ģimenē. Mācījās Maskavas Garīgajā skolā un Maskavas Garīgajā seminārā. Pēc Oktobra revolūcijas un Krievijas pilsoņu kara viņš 1920. gadā viņš sāka studēt Maskavas Universitātes (MU) Vēstures un filozofijas fakultātē, 1923. gadā viņu izslēdza no MU un arestēja par pretpadomju propagandu. 1925. gadā Dmitrijs Voskresenskis kļuva pareizticīgo mūks, pieņemdams garīgo vārdu Sergijs. 1930. gadā viņš kļuva par Orehovozujevas katedrāles virspriesteri, 1932. gadā par Maskavas Kristus Augšāmcelšanās baznīcas Sokoļņikos virspriesteri, 1933. gadā par Kolomnas bīskapu, 1934. gadā par Broņņicas bīskapu, 1936. gadā par Dmitrovas bīskapu. Lielā terora laikā 1937. gadā pēc protojereja Aleksandra (Ļebedeva) aresta arhibīskapu Sergiju iecēla par Maskavas patriarhijas lietu pārvaldītāju.

Pēc Polijas kampaņas 1939. gadā Maskavas patriarhija pārņēma okupēto zemju pareizticīgo draudzes Baltkrievijā un Belostokas apgabalā, bet pēc Baltijas valstu okupācijas nosūtīja arhibīskapu Sergiju uz Rīgu, lai atstādinātu Latvijas pareizticīgās baznīcas metropolītu Augustīnu no pienākumu pildīšanas un Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienotu Maskavas patriarhātam. 1941. gada 24. februārī Sergiju iecēla par Baltijas eksarhu un Lietuvas metropolītu.

Vācu okupācijas laikā ar Rīgas bīskapa Jāņa Garklāva palīdzību eksarhs Sergijs ieguva atļauju kalpot padomju karagūstekņu nometnēs. 1941. gada jūlijā viņš nodibināja Iekšējo Pareizticīgo misiju Latvijā un Lietuvā, bet 1941. gada augustā Pleskavas Pareizticīgo misiju. 1944. gada 28. aprīlī pa ceļam no Viļņas uz Rīgu metropolītu Sergiju, viņa šoferi P. Kulakovu un divus līdzbraucējus (dziedātāju I. Redikuļcevu un viņa sievu) pie Kauņas automašīnā nogalināja vācu militārajās formās pārģērbušies nenoskaidroti uzbrucēji. Apglabāts 4. maijā Rīgas Pokrova kapos.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • M. Škarovskis. Metropolīts Sergijs (Voskresenskis) un viņa kalpošana Baltijā un Krievijas Ziemeļrietumos 1941.-1945. gados. Sanktpēterburgas Eparhijas ziņas (С.-Петербургские Епарх. вед.), 2002. nr. 26. - 27. (krieviski)
  • А. Geričs. Viļņas un Lietuvas Metropolīts Sergijs (Voskresenskis), Baltijas Ekzarhs (Митрополит Виленский и Литовский Сергий (Воскресенский), Экзарх Прибалтики) avīze „Виноградная Лоза” 2002., Nr.11 (54), novembris, 13. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]