Severija

Severijas ģerbonis (Hetmanāta sastāvā, 1672)

Severija (latīņu: Severia, senaustrumslāvu: Сѣверія) jeb Siverščina (ukraiņu: Сіверщина, krievu: Северщина) ir vēsturisks reģions ar centru Novhorodā-Siverskā mūsdienu Ukrainas ziemeļos, ko 9. gadsimtā apdzīvoja severjanu tauta.

Vēsture

Tā pirmo reizi minēta Nestora hronikā kā hazāriem pakļauta zeme, kuru 9. gadsimta beigās iekaroja varjagi Helgi (Oļega) vadībā. 1024. gadā izveidojās Čerņihivas kņaziste, no kuras 1097. gadā atdalījās Novhorodas-Siverskas kņaziste. Abas kņazistes 1223. gadā iznīcināja Mongoļu impērijas karaspēks, un 1239. gadā to pievienoja Brjanskas kņazistei.

1320. gadā tā kļuva par Lietuvas Lielkņazistes daļu, bet 1503. gadā par Maskavas Lielkņazistes daļu. 1619. gadā to iekaroja Polijas-Lietuvas kopvalsts, bet 1667. gadā Krievijas cariste, iekļaujot Hetmanāta sastāvā. 1708. gadā visu Hetmanāta teritoriju iekļāva Kijivas guberņā, kuru 1719. gadā sadalīja Kijivas, Belgorodas, Orlas un Sevas provincēs, pēdējās trīs 1728. gadā apvienoja Belgorodas guberņā. 1796. gadā daļu no Dņepras kreisā krasta zemēm iekļāva jaundibinātajā Mazkrievijas guberņā.

1918. gadā Siverščina bija Ukrainas Tautas Republikas sastāvā. 1919. gadā Severijas ziemeļdaļa (Kurska, Riļska, Staroduba, Trubčevska, Sevska, Brjanska un Belgoroda) nokļuva Krievijas PFSR, tagad Krievijas Federācijas sastāvā.

• 
  Severijas zemes 15. gadsimtā
• 
  Siverščina Ukrainas Tautas Republikas sastāvā (1918)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Severija.