Severnaja Zemļa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skats uz Krenkela līci Komsomoļeca salā.

Severnaja Zemļa (krievu: Северная Земля) ir arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos. Atdala divas jūras vienu no otras: Karas un Laptevu jūru. Salu grupa ir 37 000 km2 liela, to veido 4 lielas salas un 65 mazas salas. Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras (Dolganu-Ņencu) rajonā. Atklāta ekspedīcijā 1913. gadā, 1930.—1932. gadā tā tika izpētīta plašāk.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nikolaja II zeme un Carēviča Alekseja sala 1915. gada kartē.
Arhipelāga lokalizācija.

Nākamajā gadā pēc atklāšanas ar 1914. gada 23. janvāra Jūras ministra pavēli 1913. gadā atklātās salas nosauca par "Nikolaja II zemi" (Земля Императора Николая II) un "Carēviča Alekseja salu" (Остров Цесаревича Алексея).

Pēc Oktobra revolūcijas nodibinātās Krievijas PFSR Centrālās Izpildkomitejas prezidijs ar 1926. gada 11. janvāra rīkojumu "Nikolaja II zemi" pārdēvēja par "Ziemeļu Zemi" (Северная Земля), "Carēviča Alekseja salu" par Mazo Taimiru, bet visu arhipelāgu par "Taimiras arhipelāgu". No 1931. līdz 1933. gadam padomju polārpētnieki Nikolajs Urvancevs un Georgijs Ušakovs atklāja visas arhipelāgu veidojošās salas, kuras nosauca par Pioniera (Пионер), Komjaunieša (Комсомолец), Boļševika (Большевик), Oktobra revolūcijas (Октябрьской Революции) un Šmita (Шмидта) salām.

2006. gadā Taimiras (Dolganu-Ņencu) autonomā apvidus Dome pieņēma lēmumu atgriezt arhipelāgam 1919. gadā nogalinātās Krievijas cara ģimenes vārdus, proti, Ziemeļu Zemei atgriezt Nikolaja II zemes nosaukumu, Mazajai Taimiras salai Carēviča Alekseja salas nosaukumu, bet Oktobra revolūcijas salu pārdēvēt par Svētās Aleksandras salu, Boļševika salu par Svētās Olgas salu, Komjaunieša salu par Svētās Marijas salu, Pioniera salu par Svētās Tatjanas salu, bet Domašnija salu par Svētās Anastasijas salu. Tomēr pēc Taimiras autonomā apvidus pievienošanas Krasnojarskas novadam 2007. gadā tā vadība šo ierosmi neatbalstīja.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]