Sevras līgums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sevras miera līgums tika noslēgts pēc Pirmā pasaules kara, 1920. gada 10. augustā starp Sabiedrotajiem (izņemot ASV) un Osmaņu impēriju. Līgumu parakstīja visu pušu valdību pārstāvji Francijas pilsētā Sevrā (Sèvres), bet jau pirms līguma ratifikācijas visām iesaistītajām valstīm nācās sanākt uz jaunu apspriedi, sakarā ar Turcijas neatkarības kara sākšanos. Šī kara rezultātā 1923. gadā Sevras līguma vietā tika noslēgts Lozannas miera līgums.

Atsevišķi Sabiedroto karaspēki bija okupējuši Konstantinopoli (sk. Konstantinopoles okupācija), kā arī citas Turcijas teritorijas un līgumu parakstīja četri Osmaņu valdības pārstāvji. Parakstītājiem nebija Osmaņu parlamenta pilnvarojuma, jo tam neļāva sanākt kopš pēdējās sesijas 1920. gada 12. februārī un to nenodeva ratifikācijai sultānam Mehmedam VI un tas netika publicēts oficiālajā laikrakstā Takvim-ı Vakayi.

Līguma nosacījumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lasīt arī rakstu: Osmaņu impērijas sadalīšana

Osmaņu valdības četri pārstāvji (no kreisās: Tevfiks pašā, lielvezīrs Damats Ferids pašā, vēstnieks Hadi pašā un izglītības ministrs Rešids Halis).

Līgums apkopoja noteikumus par Osmaņu impērijas sadalīšanu, saskaņā ar slepeniem līgumiem Sabiedroto starpā, kurus noslēdza 1920. gada aprīlī Sanremo konferencē.

Tuvie Austrumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar līgumu, bija paredzēts noteikt neatkarību Armēnijai un Hedžazas karalistei. Saskaņā ar III nodaļas 62.—64. pantu tika noteikts termiņš, kurā veicama tautas nobalsošana Kurdistānā par tās turpmāko statusu, iekļaujot to Osmaņu impērijas Mosulas sandžakā (provincē).

Britu impērija iegūtu Irākas un Palestīnas mandātus, kurus vēlāk saņēma Tautu savienība.

Francijai piešķīra Libānas un Sīrijas mandātus, kurus vēlāk arī saņēma Tautu savienība.

Anatolija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grieķijas paplašināšanās (18321947). Apzīmētas tās teritorijas, kuras tai tika piešķirtas Sevras līgumā, bet atņemtas jau 1923. gadā
Sevras līgumā noteiktā Armēnijas valsts teritorija.

Grieķijas pakļautībā tika nodota lielākā Trāķijas un rietumu Anatolijas daļa, kā arī Izmiras ostas pilsēta.

Itālijai tika piešķirta Dodekanēzas sala un Rodu sala, kuras tā bija okupējusi jau 1911. gadā, kā arī atsevišķas dienvidu Anatolijas teritorijas.

Osmaņu impērija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Osmaņu impērijai tika noteikts karaspēka maksimālais izmērs: 50 tūkstoši karavīru, septiņi burinieki, seši torpēdu karakuģi un aizliegums izveidot gaisa karaspēku.

Par starptautiskām un demilitarizētām zonām noteica Bosfora šaurumu, Marmora jūru un Dardaneļus.

Atspēkojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sevras līgumu kategoriski atteicās atzīt Turcijas Nacionālā kustība. Mustafa Kemala pašā vadībā Turku revolucionāri bija šķirti no Osmaņu sultanāta Konstantinopolē un pretošanās kustība Ankarā kļuva par likumīgu Turcijas nācijas pārstāvi.

Turcijas neatkarības kara gaitā Turcijas Nacionālā kustība izveidojās pie Turcijas Lielās nacionālās asamblejas un sekmīgi pretojās, izveidojot drošu valsti (turku valodā: Misak-ı Milli) aptuveni visā tagadējās Turcijas teritorijā. Karadarbības rezultātā no valsts teritorijas tika padzīti armēņu, franču un grieķu karaspēki. Pamatojoties uz 1921. gada 16. marta Maskavas līgumu, ar PSRS tika nodibinātas Turcijas Nacionālās kustības starptautiskās attiecības, kā arī tika izbeigts savstarpējais karš ar Franciju (Ankaras vienošanās) un tika noteiktas jaunas austrumu robežas (Aleksandropoles līgums un Karsas līgums).

Izveidojoties šādai situācijai, Sabiedrotie bija spiesti no jauna atgriezties pie sarunām ar turkiem un sarunu rezultātā 1923. gadā tika noslēgts Lozannas līgums.

Skatīt arī:[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]