Sičuaņas bēdrozis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sičuaņas bēdrozis
Perisoreus internigrans
(Thayer & Bangs, 1912)
Sičuaņas bēdrozis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsBēdroži (Perisoreus)
SugaSičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans)
Sičuaņas bēdrozis Vikikrātuvē

Sičuaņas bēdrozis (Perisoreus internigrans) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Ķīnas putnu suga.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2] Sugas izdzīvošanu apdraud piemērotas dzīves vides samazināsanās.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sičuaņas bēdrozis izplatīts Ķīnas centrālās daļas rietumos — Tibetas austrumos, Cjinhai provincē, Gansu provinces dienvidos un Sičuaņas rietumos. Lai arī izplatības areāls ir samērā liels, populācija sadrumstalota un neliela.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sičuaņas bēdrozis ir neliels vārnu dzimtas putns ar garu asti un īsu, spēcīgu knābi. Tēviņš ir nedaudz lielāks nekā mātīte.[1][3] Ķermeņa garums apmēram 30 cm, svars 92—123 g.[4]

Sičuaņas bēdrozis ir viens no vismazāk pētītajiem vārnu dzimtas putniem.[3] Apspalvojums pelnu pelēks, galva melna. Kājas pelēkas, knābis gaiši pelēks, gandrīz balts un koši kontrastē ar tumši pelēko apspalvojumu.[4] Apmēram trešdaļai novēroto putnu uz spārniem bija balta šķērsjosla. Iespējams, tā attīstās, putniem kļūstot vecākiem.[3]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sičuaņas bēdrozis galvenokārt sastopams augstkalnos 3000—4270 m virs jūras līmeņa. Mājo sausos egļu mežos, arī jauktos mežos ar balteglēm un rododendriem. Šajos mežos parasti tikpat kā nav pameža.[1][3] Pēdējos 30—40 gados lielākā daļa šo mežu izcirsta, tādēļ sugas izdzīvošana ir apdraudēta.[3]

Rudenī bēdroži veido nelielus baros, kuros ir 5—6 īpatņi, bet reizēm pat vairāk kā 10 īpatņi. Barojas ar bezmugurkaulniekiem, augļiem un čiekuru sēklām.[1][5] Barību meklē koku zaros, rūpīgi pārskatot katru mizas plaisiņu.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona sākas agri pavasarī — martā vai aprīlī, kad mežus vēl klāj sniegs.[1][6] Sičuaņas bēdrozim raksturīga kooperatīvā mazuļu audzināšana. Grupā (apmēram 3—4 īpatņi) ir tikai viens dzimumbriedumu sasniedzis pāris, pārējie palīdz barot mazuļus, kā arī jaunos putnus, kas tikko atstājuši ligzdu.

Ligzda masīva žagaru platforma, kas novietota uz zara, tuvu pie koka stumbra. Atrodas egļu augšējos zaros, noslēpta skatienam (apmēram 15 m augstumā). Dējumā 3 olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 22 dienas. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to baro. Palīgi to nedara. Mazuļi ligzdu atstāj apmēram 25 dienu vecumā.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]