Baltā dzērve

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sibīrijas dzērve)
Jump to navigation Jump to search
Baltā dzērve
Leucogeranus leucogeranus
(Pallas, 1773)
Baltā dzērve
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDzērvjveidīgie (Gruiformes)
DzimtaDzērvju dzimta (Gruidae)
ApakšdzimtaDzērvju apakšdzimta (Gruinae)
ĢintsBaltās dzērves (Leucogeranus)
SugaBaltā dzērve (Leucogeranus leucogeranus)
Sinonīmi
  • Grus leucogeranus
Izplatība
SiberianCrane.svg
Baltā dzērve Vikikrātuvē

Baltā dzērve jeb Sibīrijas dzērve (Leucogeranus leucogeranus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) putns, kas ir vienīgā suga balto dzērvju ģintī (Leucogeranus).[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Baltā dzērve ir endēma Krievijas ziemeļu teritoriju putnu suga. Atšķirībā no citām dzērvju sugām pieaugušam īpatnim gandrīz viss ķermeņa apspalvojums ir sniegbalts. Baltajai dzērvei ir divas izolētas populācijas: Krievijas rietumu un austrumu daļas arktiskajā tundrā. Austrumu populācija ziemā migrē uz Ķīnu, bet rietumu populācija ziemo Irānā (agrāk tā migrēja arī uz Indiju). Baltā dzērve, salīdzinot ar citām sugām, migrējot pārvar vislielākos attālumus. To kopējā populācija, īpaši rietumu areālā, 20. gadsimtā ir krasi samazinājusies, kam par iemeslu ir medības to migrācijas ceļos un biotopu degradācija. Uzskata, ka 2010. gadā pasaulē bija aptuveni 3200 šīs sugas putnu, kas galvenokārt pieder austrumu populācijai, un apmēram 95% no tiem ziemo Pojanhu ezera baseinā Ķīnā — biotopā, kuru var ietekmēt Triju aizu aizsprosts. Sibīrijas rietumos savvaļā sastopamas tikai ap desmit baltajām dzērvēm.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā dzērve Tennōji Zoo Japānā

Baltās dzērves kādreizējāis izplatības areāls pletās starp Urāliem un Obas upi, dienvidu virzienā sasniedzot Išimas un Tobolas upes un austrumos Kolimas reģionu. Populācijas apjoms samazinājās, mainoties zemes izmantojumam (mitrāju nosusināšanai un lauksaimniecības paplašināšanai) un pastiprinoties medībām to migrācijas ceļos. Mūsdienās baltās dzērves apdzīvotais areāls ierobežots ar diviem ļoti atšķirīgiem reģioniem. Rietumu apgabals atrodas Obas, Kondas un Sosvas upju baseinos, otrs apgabals ar daudz lielāku populāciju atrodas Jakutijā starp Janas un Alazejas upēm.[2] Līdzīgi lielākajai daļai dzērvju, arī baltā dzērve apdzīvo seklus purvus un mitrājus, taču bieži barojas dziļākā ūdenī nekā citas dzērves. Gadu no gada gan ziemošanai, gan ligzdošanai tiek izmantotas vienas un tās pašas vietas.[3] Rietumu populācija galvenokārt ziemo Irānā, neliela daļa populācijas agrāk ziemoja arī Indijā, areālam uz dienvidiem plešoties līdz Nāgpurai un uz austrumiem līdz Bihārai. Austrumu populācijas ziemo galvenokārt Pojanhu ezera apvidū Ķīnā.

Taksonomija un sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balto dzērvi 1773. gadā aprakstīja Pīters Saimons Pallass, un tai tika dots nomenklatūras nosaukums Grus leucogeranus.[4][5] Sugas nosaukums radies no sengrieķu valodas vārdiem leukos (balts) un geranos (dzērve).[6] 2010. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, baltā dzērve tika izdalīta atsevišķā ģintī.[1] Līdz tam tā tika klasificēta dzērvju ģintī (Grus).

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušiem putniem galvas priekšpusē ap acīm un knābi apspalvojuma nav

Baltā dzērve ir liels putns: augstums ap 140 cm, spārnu plētums 2,1–2,3 m, svars 5–8,6 kg. Pieaugušiem putniem galvas priekšpusē ap acīm un knābi apspalvojuma nav, āda šajā vietā ir koši sarkanā krāsā. Jauniem īpatņiem apspalvojums uz sejas brūnganā krāsā. Radzene sarkanīga vai gaiši dzeltena. Knābis garš (garākais no visām dzērvēm) un sarkans.[3] Lielākā daļa ķermeņa apspalvojuma ir balta, izņemot pirmās pakāpes melnās segspalvas uz spārniem un bastarda spārnu (alulu). Kājas ir garas, sarkanīgi rozā krāsā. Jaunai dzērvei galvas priekšpuse ir gaiši dzeltena; apspalvojums brūngani sarkans, ar gaišākiem plankumiem uz kakla un zoda. Reizēm tiek novēroti jauni balti īpatņi ar sarkaniem plankumiem mugurpusē, uz kakla un sānos. Pirmos sešus mēnešus baltās dzērves acis ir zilas, pēc tam kļūst dzeltenas.[2][7][8][9][10]

Baltās dzērves sauciens ir ļoti atšķirīgs no vairuma dzērvju saucieniem. Izdodot sauciena skaņas, putns izstiepj kaklu uz priekšu.[2] Dzimumu dimorfisms (redzamas atšķirības starp dažāda dzimuma īpatņiem) gandrīz nav pamanāmas, vienīgi tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes un tiem ir garāks knābis. Vairošanās sezonā baltā dzērve bieži mēdz iemērkt knābi dubļos, pēc tam tos smērējot uz spalvām.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā dzērve galvenokārt barojas ar augiem, kaut arī ir visēdāja. Vasarā barojas ar virkni augu, ieskaitot verartres (Veratrum misae) saknes, melnās vistenes (Empetrum nigrum) sēklas, medī arī mazos grauzējus (lemingus un strupastes), sliekas un zivis. Pavasarī un vasarā barojas arī ar citu putnu olām, kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, dzērvenēm un zemūdens grīšļiem. Ziemas periodā putns galvenokārt barojas ar augiem: ar barības vielām bagātiem sakneņiem un ūdens augu bumbuļiem. Barojoties ar zemūdens veģetāciju, baltā dzērve bieži pilnībā iegremdē galvas zem ūdens.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apmēram aprīļa beigās un maija sākumā baltā dzērve atgriežas arktiskajā tundrā.[11] Ligzda visbiežāk atrodas ezera malā purvainā zemē un to parasti ieskauj ūdens. Lielāko daļu olu dēj jūnija pirmajā nedēļā, kad tundrā nav sniega. Dējumā parasti divas olas. Tēviņš perēšanas laikā uzturas netālu no ligzdas, to apsargājot. Perēšanas ilgums apmēram 27—29 dienas. Jaunie putni pamet ligzdu apmēram pēc 80 dienām. Jauno putnu agresijas dēļ parasti izdzīvo tikai viens putnēns.

Statuss un aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltās dzērves aizsardzības memoranda parakstītāji

Šīs dzērves statuss ir kritisks, tiek lēsts, ka pasaulē ir tikai aptuveni 3200–4000 šīs sugas īpatņu, gandrīz visi tie pieder austrumu populācijai. No 15 dzērvju sugām šī ir viena no visvairāk apdraudētajām (Amerikas dzērve (Grus americana), kurai 2018. gadā bija tikai 750 īpatņi, ir sastopama vēl retāk). Rietumu populācijas apjoms 2002. gadā bija samazinājies līdz četriem īpatņiem. Sekojošajos gados tika uzskatīts, ka populācija ir izmirusi, taču viens indivīds tika novērots Irānā 2010. gadā. Ziemošanas vietā Pojanhu ezera apgabalā Ķīnā uzturas aptuveni 98% no austrumu populācijas. To apdraud hidroloģiskās izmaiņas, ko izraisa Triju aizu aizsprosts un citi ūdenstilpju attīstības projekti.

Baltajai dzērvei draud izmiršana, un tā ir iekļauta Starptautiskās dabas aizsardzības savienības Sarkanajā grāmatā, kā arī Krievijas Sarkanās grāmatas starptautiskajos sarakstos.

Nozīme kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sibīrijas pamatiedzīvotājiem – jakutiem un jukagiriem baltā dzērve ir svēts putns, kas saistīts ar sauli, pavasari un laipnajiem debesu gariem ajyy. Jakutu eposā Olonho šamaņi un šamanes pārtop par baltajām dzērvēm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 IOC World Bird List: Flufftails, finfoots, rails, trumpeters, cranes, limpkin, 2019
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Johnsgard, P. Cranes of the World. Indiana University Press, 1983. 129–139. lpp. ISBN 978-0-253-11255-2.
  3. 3,0 3,1 Rasmussen, PC, Anderton, JC. The Birds of South Asia. The Ripley Guide. Volume 2. Smithsonian Institution and Lynx Edicions, 2005. 138. lpp.
  4. Check-list of Birds of the World. Volume 2. Cambridge, Massachusetts : Harvard University Press. 1934. 153. lpp.
  5. Peter Simon Pallas. Reise durch verschiedene Provinzen des Russischen Reichs. Volume 2. St. Petersburg : Academie der Wissenschaften, 1773. 714. lpp.
  6. James A. Jobling. The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London : Christopher Helm, 2010. 224. lpp. ISBN 978-1-4081-2501-4.
  7. Ali, S., Ripley, S. D. Handbook of the Birds of India and Pakistan. Volume 2. New Delhi : Oxford University Press, 1980. 144–146. lpp.
  8. Baker, E. C. S. Fauna of British India. Birds. Volume 6 (2nd izd.). London : Taylor and Francis, 1929. 53. lpp.
  9. Grus leucogeranus (2011).
  10. Grue de Sibérie. oiseaux.net
  11. Bysykatova, IP; M. V. Vladimirtseva; N. N. Egorov; S. M. Sleptsov (2010). "Spring Migrations of the Siberian Crane (Grus leucogeranus) in Yakutia". Contemporary Problems of Ecology 3 (1): 86–89. doi:10.1134/S1995425510010145.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]