Sicistas
| Sicistas Sicista (Gray, 1827) | |
|---|---|
 Stepes sicista (Sicista subtilis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Apakškārta | Peļveidīgie (Myomorpha) |
| Virsdzimta | Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea) |
| Dzimta | Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) |
| Apakšdzimta | Sicistu apakšdzimta (Sicistinae) |
| Ģints | Sicistas (Sicista) |
 Sicistas Vikikrātuvē | |
Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae). Tā apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Izplatītas Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un Āzijā, lielākā sugu dažādība sastopama Centrālāzijā. Mājo mežos, biezos krūmājos, pļavās un stepēs.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā sastopama viena sicistu ģints suga — meža sicista (Sicista betulina).[3] Latvijā nav objektīvu ziņu par populācijas stāvokli, informācijai par sastopamību ir gadījuma raksturs. Tiek uzskatīta par samērā retu, sporādiski sastopamu sugu.[4]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sicistas ir maza auguma lēcējpeles, kas ārēji atgādina peles, bet ar daudz garākām pakaļkājām un ar ļoti garu asti, kuras galā ir kupla matu otiņa. Sicistu ķermeņa garums (bez astes) ir 50—100 mm, astes garums 65—110 mm, pakaļkāju garums 14—18 mm, svars 6—14 g.[2][5] Kažoka matojuma krāsa var būt no gaiši brūnas līdz tumši brūnai vai dzeltenbrūnai. Mugura tumšāka nekā pavēdere. Dažām sugām uz muguras tumša svītra (peļu teka), kas sākas jau uz pakauša.[2][5]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sicistas ir visēdājas un barojas ar sēklām, sulīgiem augiem un kukaiņiem. Tās ir aktīvas nakts laikā, pa dienu uzturoties pašraktās alās. Ziemas periodu pavada ziemas miegā. Pa zemi pārvietojas ar lēcieniem, veikli rāpjas arī kokos un krūmos, lietojot asti kā papildu atbalstu.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sicistu apakšdzimta (Sicistinae)
- Sicistu ģints (Sicista)
- Altaja sicista (Sicista napaea)
- Armēnijas sicista (Sicista armenica)
- Garastes sicista (Sicista caudata)
- Kaukāza sicista (Sicista caucasica)
- Kazbegi sicista (Sicista kazbegica)
- Kluhoras sicista (Sicista kluchorica)
- Ķīnas sicista (Sicista concolor)
- Meža sicista (Sicista betulina)
- Pelēkā sicista (Sicista pseudonapaea)
- Severcova sicista (Sicista severtzovi)
- Stepes sicista (Sicista subtilis)
- Stranda sicista (Sicista strandi)
- Tjanšana sicista (Sicista tianshanica)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mammal Species of the World: Subfamily Sicistinae
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Britanica: Birch Mouce
- ↑ «Latvijas Daba: Lēcējpeļu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. jūlijā.
- ↑ Latvijas Daba: Meža sicista
- ↑ 5,0 5,1 Ronald M. Nowak (1999). Walker's mammals of the world. JHU Press. pp. 1329–. ISBN 978-0-8018-5789-8.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sicistas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- iNaturalist: Birch Mice Genus Sicista
|