Pāriet uz saturu

Sideriskais gads

Vikipēdijas lapa

Sideriskais gads jeb zvaigžņu gads ir laika posms, kurā Zeme veic vienu pilnu apriņķojumu ap Sauli inerciālā atskaites sistēmā (attiecībā pret tālām, šķietami nekustīgām zvaigznēm). Tas ir patiess Zemes orbitālās kustības periods.[1]

Etimoloģija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Termins "sideriskais" ir cēlies no latīņu valodas vārda sidereus (‘zvaigžņu’ vai ‘debess’), kas savukārt atvasināts no lietvārda sidus (daudzskaitlī sidera), kas nozīmē ‘zvaigzne’, ‘zvaigznājs’ vai ‘debesu ķermenis’. Šis apzīmējums uzsver, ka laika mērīšanai par atskaites punktu tiek izmantots zvaigžņu stāvoklis, nevis Saules stāvoklis attiecībā pret Zemes ekvatoru.

Zvaigžņu gada ilguma noteikšana bija viena no pirmajām precīzajām astronomiskajām metodēm. Senie ēģiptieši bija vieni no pirmajiem, kas pamanīja sakritību starp Nīlas plūdiem un Sīriusa (Sopdetas) heliakālo lēktu — brīdi, kad zvaigzne kļūst redzama pirms saullēkta. Šis cikls, ko sauc par Sotis ciklu, ļāva viņiem aprēķināt zvaigžņu gadu ar aptuveni 365,25 dienu precizitāti.

Babilonijas astronomi vēlāk spēja precizēt šos datus, izmantojot savus ilgstošos debess novērojumu sarakstus. Tomēr būtiskākais pagrieziens notika 2. gadsimtā p.m.ē., kad sengrieķu astronoms Hiparhs, salīdzinot savus novērojumus ar agrākiem babiloniešu datiem, atklāja precesiju. Viņš saprata, ka pastāv divi dažādi gadi: tropiskais gads, kas saistīts ar ekvinokcijām, un sideriskais gads, kas saistīts ar fiksētām zvaigznēm. Hiparhs aprēķināja, ka sideriskais gads ir nedaudz garāks par tropisko.

Mūsdienās, izmantojot radiointerferometrijas metodes (VLBI) un kosmiskos teleskopus, sideriskā gada ilgums ir noteikts ar milisekunžu precizitāti, fiksējot Zemes stāvokli pret tāliem kvazāriem.

Raksturojums

[rediģēt | labot pirmkodu]

Sideriskā gada ilgums ir aptuveni 365 dienas, 6 stundas, 9 minūtes un 10 sekundes (jeb vidēji 365,25636 vidējās Saules diennaktis). Tas ir par aptuveni 20 minūtēm un 24 sekundēm garāks nekā tropiskais gads.

Šī atšķirība rodas Zemes ass precesijas dēļ. Tā kā Zemes rotācijas ass lēni svārstās, pavasara ekvinokcijas punkts katru gadu nedaudz nobīdās pretī Zemes orbītas kustības virzienam. Tādēļ Saule atgriežas pavasara punktā (tropiskais gads) nedaudz ātrāk, nekā Zeme pabeidz pilnu 360 grādu apli attiecībā pret zvaigznēm.

Astronomiskā nozīme

[rediģēt | labot pirmkodu]

Siderisko gadu izmanto debess mehānikā un planētu efemerīdu aprēķinos, jo tas raksturo planētas faktisko kustību telpā. Turpretī civilajā dzīvē un kalendāru veidošanā to gandrīz neizmanto, jo cilvēka darbība un gadalaiku maiņa ir tieši saistīta ar tropisko gadu.

Ja kalendārs tiktu balstīts uz siderisko gadu, gadalaiki tajā lēnām pārvietotos par vienu dienu aptuveni 71 gada laikā, un pēc vairākiem tūkstošiem gadu pavasara mēneši ziemeļu puslodē iekristu rudenī.

Skatīt arī

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. «Sideriskais gads» (latviešu). letonika.lv. Skatīts: 2026. gada 8. februārī.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]