Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts Zygmunt II August
Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs
Amatā 1548. gada 1. aprīlī — 1572. gada 7. jūlijā (kronēts 1530. gada 20. februārī, Vāvelas katedrālē, Krakovā)
Priekštecis	Sigismunds I Vecais
Pēctecis	Anrī III Valuā
Dzimšanas dati	1520. gada 1. augustā Krakova, Polijas karaliste (Polija)
Miršanas dati	1572. gada 7. jūlijā (51 gadu vecumā) Knišina, Polijas—Lietuvas ūnija (Podlases vojevodiste, Polija)
Apglabāts	Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija
Dinastija	Jagellonu dinastija
Tēvs	Sigismunds I Vecais
Māte	Bona Sforca
Dzīvesbiedrs(-e)	1. Elizabeta Habsburga (Elżbieta Habsburżanka) 2. Barbara Radzivila (Barbara Radziwiłłówna) 3. Katrīna Habsburga (Katarzyna Habsburżanka)
Reliģija	katoļticība
Paraksts

Sigismunds II Augusts (poļu: Zygmunt II August, lietuviešu: Žygimantas II Augustas, baltkrievu: Жыгімонт Аўгуст; dzimis 1520. gada 1. augustā, miris 1572. gada 7. jūlijā) no 1548. gada līdz savai nāvei 1572. gadā bija pēdējais Jagellonu dinastijas valdnieks — Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis. Pēc Livonijas un Lietuvas reālūnijas izveidošanas bija pirmais Livonijas hercogs (1566—1572).

Pilns tituls

Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas kungs un mantinieks", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:

"Sigismunds Augusts, no Dieva žēlastības karalis Polijai, lielhercogs Lietuvai, tāpat Krakovijas, Sandomirijas, Siradijas, Lančicijas, Kujāvijas, Kijevijas, Rutēnijas, Volīnijas, Prūsijas, Mazovijas, Podlēzijas, Kulmas, Elbingas, Pomerānijas, Žemaitijas, Livonijas u.c. kungs un mantinieks."

(Sigismundus Augustus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, nec non terrarum Cracoviae, Sandomiriae, Siradiae, Lanciciae, Cuiaviae, Kijoviae, Russiae, Woliniae, Prussiae, Masoviae, Podlachiae, Culmensis, Elbingensis, Pomeraniae, Samogitiae, Livoniae etc. dominus et haeres).

Dzīves gājums un svarīgākie notikumi

Sigismunds II Augusts bija Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls. Par karali viņš kļuva pēc sava tēva Sigismunda I nāves.

Viņa valdīšanas laikā 1561. gadā parakstīja Viļņas ūniju, saskaņā ar kuru Livonijas Konfederācija nonāca Sigismunda II Augusta pakļautībā, bet Gothards Ketlers saņēma valdījuma daļu Livonijas — Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Polijas karaļa vasalis. No 1566. gada 26. augusta līdz 26. decembrim Grodņā notika Lietuvas Seims, kurā tika noslēgta Livonijas un Lietuvas reālūnija (latīņu: Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania). Pēc reālūnijas nosacījumiem Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds II Augusts kļuva par pirmo Livonijas hercogu. 1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.

Sigismunds II Augusts bija trīsreiz precējies, tomēr viņam nebija bērnu, tādēļ pēc karaļa nāves izbeidzās Jagellonu dinastija, Polijas kronis kļuva vakants un karaliste kļuva par federālu monarhiju, kurā karalis tiek ievēlēts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sigismunds II Augusts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Jagaiļa dzimtas valdnieks
Priekštecis: Sigismunds I	Polijas karalis 1548—1572	Pēctecis: Anrī III
Priekštecis: Sigismunds I	Lietuvas dižkunigaitis 1548—1572	Pēctecis: Anrī III