Sigismunds Luksemburgs

Sigismunds Sigismund
Sigismunds
Ungārijas karalis, Horvātijas karalis
Amatā 1387. gada 31. martā — 1437. gada 9. decembrī (kronēts 1387. gada 31. martā, Sēkešfehērvārā)
Priekštecis	Marija I Anžū
Pēctecis	Albrehts II Hābsburgs
Romiešu karalis
Amatā 1410 — 1437. gada 9. decembrī (kronēts 1414. gada 8. novembrī, Āhenē)
Priekštecis	Pfalcas Ruprehts III
Pēctecis	Albrehts II Hābsburgs
Bohēmijas karalis
Amatā 1419 — 1437. gada 9. decembrī (kronēts 1420. gada 27. jūlijā, Prāgā)
Priekštecis	Vāclavs Luksemburgs
Pēctecis	Albrehts II Hābsburgs
Svētās Romas impērijas imperators
Amatā 1433 — 1437. gada 9. decembrī (kronēts 1433. gada 31. maijā, Romā)
Priekštecis	Kārlis IV Luksemburgs
Pēctecis	Frīdrihs III Hābsburgs
Dzimšanas dati	1368. gada 14. februārī Nirnberga, impēriskā brīvpilsēta, Svētā Romas impērija (tagad Bavārija, Vācija)
Miršanas dati	1437. gada 9. decembrī (69 gadu vecumā) Znojmo, Morāvija (tagad Čehija)
Apglabāts	Oradjas katedrāle, Oradja, Rumānija
Dinastija	Luksemburgu dinastija
Tēvs	Kārlis IV Luksemburgs
Māte	Pomerānijas Elizabete, Grifinu dinastija
Dzīvesbiedrs(-e)	Ungārijas Marija Ceļes Barbara
Bērni	Elizabete Luksemburga
Reliģija	katolisms

Sigismunds (vācu: Sigismund, ungāru: Zsigmond, horvātu: Žigmund, čehu: Zikmund; dzimis 1368. gada 14. februārī, miris 1437. gada 9. decembrī) bija Luksemburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1433. gada līdz savai nāvei. Bija arī Ungārijas Karalistes, Horvātijas karalistes, Bohēmijas karalistes, Itālijas karalistes karalis un Romiešu karalis. Pēdējais Luksemburgu dinastijas imperators. Viens no galvenajiem Konstancas koncila (1414—1418) organizētājiem. Koncils izbeidza Lielo Rietumu shizmu. Koncila laikā ar nāvi tika sodīts Jans Huss, kas izsauca Husītu karus.

1396. gada Sigismunds vadīja apvienoto kristiešu armiju, kura Krusta karu kontekstā uzbruka Osmaņu impērijai. 25. septembrī sultāns Bajezids I smagi sakāva krustnešus Nikopoles kaujā.

Tēvs — Svētās Romas imperators Kārlis IV. Sigismunds dzimis Nirnbergā, tomēr bērnību pavadīja Ungārijas galmā, tekoši runāja ungāru valodā, jo kopš sešu gadu vecuma bija saderināts ar Ungārijas troņmantinieci. Ungārijas troni ieguva 1385. gadā, Zvolenā apprecoties ar karalieni Ungārijas Mariju.

Sigismunda ievēlēšana par Romiešu karali bija viena no haotiskākajām. Saksijas hercogs joprojām atbalstīja 1400. gadā atcelto Sigismunda pusbrāli Vāclavu IV, bet vairākums elektoru nobalsoja par viņa brālēnu, Brandenburgas valdnieku, Morāvijas Jobstu. Pāris mēnešus uz troni bija trīs Luksemburgu dinastijas pretendenti, līdz 1411. gada janvārī Jobsts mira, bet slimais Vāclavs IV necentās atgūt troni. 1414. gadā Sigismunds varēja doties kronēties uz Āheni. Viens no viņa lielākajiem panākumiem bija katoļu baznīcas vienotības atjaunošana. Konstancas koncils notika Vācijas teritorijā, samazinot itāļu un franču ietekmi uz baznīcu. Taču koncils arī pieņēma lēmumu par Jana Husa sodīšanu ar nāvi, tā izraisot husītu karus Bohēmijā. Sigismundam izdevās novērst Bohēmijas nonākšanu Polijas karalistes kontrolē un 1429. gadā viņš ļāva Lietuvas dižkunigaitim Vītautam kronēties par Lietuvas karali.

No savas varas 27 gadiem Sigismunds tikai 2 pavadīja impērijas teritorijā. Luksemburgas hercogistē valdīja viņa radiniece Elizabete, bet varu Brandenburgas markgrāfistē viņš nodeva Frīdriham Hohecollernam.

Atsauces

Luksemburgu dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Marija I Anžū	Ungārijas karalis un Horvātijas karalis 1387—1437	Pēctecis: Albrehts II Hābsburgs
Priekštecis: Pfalcas Ruprehts III	Romiešu karalis 1419—1437	Pēctecis: Albrehts II Hābsburgs
Priekštecis: Vāclavs Luksemburgs	Bohēmijas karalis 1378—1419	Pēctecis: Albrehts II Hābsburgs
Priekštecis: Kārlis IV Luksemburgs	Svētās Romas impērijas imperators 1433—1437	Pēctecis: Frīdrihs III Hābsburgs