Siguldas novads

Siguldas novads
	Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija
	Ģerbonis
Centrs:	Sigulda
Kopējā platība:	1030,1 km2
Iedzīvotāji (2021):	30 625
Blīvums:	29.2 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Līga Sausiņa (Nacionālā apvienība/LRA/LZP)
Teritoriālās; vienības:	Sigulda; Allažu pagasts; Inčukalna pagasts; Krimuldas pagasts; Lēdurgas pagasts; Mālpils pagasts; Mores pagasts; Siguldas pagasts.
Mājaslapa:	www.sigulda.lv/public/lat/
	Siguldas novads Vikikrātuvē

Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Siguldas novads, Inčukalna novada Inčukalna pagasts, Krimuldas novads un Mālpils novads. Robežojas austrumos ar Cēsu novadu, ziemeļos ar Limbažu novadu, rietumos ar Saulkrastu, Ādažu un Ropažu novadiem, kā arī dienvidos ar Ogres novadu. Novada centrs atrodas Siguldas pilsētā.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Allažu pagasts, Inčukalna pagasts, Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts, Mālpils pagasts, Mores pagasts, Siguldas pagasts un Siguldas pilsēta.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. Gaujas labajā krastā atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotais līdzenums. Pie augstienes pieskaita arī Gaujas senleju abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem Viduslatvijas zemienē ietilpstošā lēzeni paugurainā Madlienas nolaidenuma ziemeļu mala, robežojoties ar Vidzemes augstieni austrumos un Ropažu līdzenumu rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: smilts un grants (Lorupe).^[1]

Vidējā temperatūra: -5,5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 750—850 mm gadā.^[1]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada ziemeļdaļa ietilpst Gaujas baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos Baltijas jūras baseinā, dienvidu daļa Daugavas baseinā.^[1] Lielākās upes:

Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā Brasla un Loja, kreisajā krastā Vējupīte, Lorupe, Egļupe un Inčupīte.
Daugavas baseina — Lielā Jugla un tās satekupes Suda un Mergupe.
Baltijas jūras baseina — Aģe.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielu ezeru novadā nav, lielākie — Aijažu ezers (3,1 km²) un Aģes ezers (1,1 km²).

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem Gaujas nacionālais parks (tai skaitā Nurmižu gravu rezervāts, Inciema senkrasta rezervāts un Turaidas muzejrezervāts). Ziemeļos dabas liegumi Laugas purvs, Lielais un Pemmes purvs, Linezers, dienvidos Mazie Kangari, Ezernieku karsta kritenes un Mežmuižas avoti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. p.m.ē. Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas zemgaļu ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos uzkalniņu kapus, taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie somugriem piederošā lībiešu (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.^[2] 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta Turaidai Gaujas labajā krastā un Satezelei kreisajā. Pēc krustnešu iebrukuma Turaidas valdītājs Kaupo kļuva par to uzticamu sabiedroto un katoli, 1204. gadā apmeklēja Romu. 1206. gadā katoļu priesteris Alebrands kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu (latīņu: ecclesia Cubbesele). 1206. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas līvi padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto zemgaļu kopīgo uzbrukumu Turaidas pilij. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis (no 1237. gada Livonijas ordenis), Kaupo novads ar divām pilīm (castrum magnum Cauponis un castrum Cauponis, tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap Sidgundu, kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un latgaļu Autīnes sacelšanās, kura cieta sakāvi pie Satezeles.

Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva Rīgas Domkapituls, vēlāk tā atradās Rīgas arhibīskapijas Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos Mālpils apkaimi ieguva Idoves (castrum Yodoven) pilskungs Manegints (Meningen), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.^[3] Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva Livonijas bīskapija, kas 1255. gadā tika pārveidota par Rīgas arhibīskapiju.

1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais (latīņu: quidam Livo de senioribus dicens), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (regem constitutum) Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt Livonijas mestru Burhardu.^[2] Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.^[4]

Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa Lemburgas pils, kuras nosaukumu skaidro kā līvu vietvārdu (lembit — virsaitis, urga— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (Lehm + burg — "māla pils"). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no Suntažos uzbūvētās pils.

Livonijas kara rezultātā novads nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads nonāca Krievijas impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi Līveni, kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem.

Mālpils muižas kungu māja

Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva Vidzemes guberņas landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1905. gada revolūcijas laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.

Pilsoņu kara laikā 1918.-1919. gadā pie Inčukalna notika svarīga kauja starp landesvēru un sarkanajiem strēlniekiem. 1944. gada septembrī pie Mores notika Mores kaujas starp latviešu leģionu un Sarkano armiju.

Pirmoreiz Siguldas novadu izveidoja 2003. gada 1. jūnijā, un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada 1. jūlijā Siguldas novadam pievienoja Allažu pagastu.^[5] 2021. gada 1. jūlijā Siguldas novadam pievienoja Krimuldas un Mālpils novadus, kā arī Inčukalna novada Inčukalna pagastu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)^[6]^[7]
1.	Sigulda	Pilsēta	—	14 937
2.	Inčukalns	Ciems	Inčukalna	1985
3.	Mālpils	Ciems	Mālpils	1804
4.	Ragana	Ciems	Krimuldas	1155
5.	Gauja	Ciems	Inčukalna	787
6.	Allaži	Ciems	Allažu	700
7.	Lēdurga	Ciems	Lēdurgas	564
8.	Inciems	Ciems	Krimuldas	539
9.	Sidgunda	Ciems	Mālpils	378
10.	Egļupe	Ciems	Inčukalna	376