Sila lācītis

Vikipēdijas lapa
Sila lācītis
Leccinum vulpinum
Sila lācītis
Sila lācītis
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsLācīši (Leccinum)
SugaSila lācītis (L. vulpinum)
Sila lācītis Vikikrātuvē

Sila lācītis (Leccinum vulpinum) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Sadzīvē bieži tiek vienkāršoti saukti par tiem līdzīgajām apšubekām, ar kuru un bērzubeku sugām ietilpst vienā lācīšu ģintī.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kājas lācīšiem izaug pirmās.
  • Cepurīte: krāsa ruda vai dzeltenbrūna līdz sarkanbrūnai, parasti blāva. Platums līdz 20 cm. Forma sākumā gandrīz apaļa, ar kātiņam piespiestu apmali, vēlāk plakani izliekta. Virsmiziņa gluda vai viegli samtaina. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu, vēlāk iegūst dūmaini violetu nokrāsu, griezumu vietās cepurītē sārtojas.
  • Stobriņi: Sākumā balti, vēlāk blāvi pelēkbrūngani.. Atveres sīkas, baltas vai krējuma krāsā, sēnei augot kļūst bieži kļūst netīrā okera vai brūnganā krāsā.
  • Kātiņš: garš, sākumā vēderains, vēlāk cilindrisks. Garums līdz 20 cm, resnums 2-5 cm, augšdaļa sašaurināta. Ar sīkām sākumā bālganām, vēlāk sarkanīgām līdz tumši brūnām, vecumā melnām zvīņām. Griezumu vietās augšdaļā nokrāsojas violets vai brūngans, apakšdaļā zilzaļš.
  • Sporas: vārpstveida-elipsoīdas, gludas, dzeltenbrūnas, masā brūnas, 13-16/4-5 µm.[1] [2][3]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priežu mikorizas sēne. Aug no jūlija līdz novembrim, vislabāk priežu jaunaudzēs sūnās vai uz skuju nobirām.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, lietojama dažādos veidos.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti līdzīgs dzeltenbrūnajai apšubekai, kura aug zem bērziem un tās cepurīte dzeltenīgi oranža. [4] Tāpat līdzīgs ozolu lācītim, kurš aug zem ozoliem un tā cepurīte sarkani oranža, bet sarkanbrūnās zvīņas uz kātiņa biezākā slānī. [5] Visas šīs sugas no pārtikas viedokļa ir līdzvērtīgas, tāpēc to atšķiršanai ir nozīme tikai no zinātniskā skatupunkta.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 56. lpp.
  2. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 190. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  3. Foto sēnes.lv
  4. M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 57. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
  5. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 198 lpp. ISBN 9984-22-283-7.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]