Silene (zeme)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par seno zemgaļu zemi. Par citām jēdziena Silene nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Silene (latīņu: Sillene) bija seno zemgaļu zeme tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā starp Žagares, Tērvetes, Upmales, Plānes un Medenes zemēm. Dienvidos Silenes zeme pletās līdz Upītes un Saules zemes robežām. Pirmo reizi pieminēta Zemgales dalīšanas līgumā 1254. gadā. Silenes pārvaldei tika iecelts savs fogts, kuru padzina 1259. gada Zemgaļu sacelšanās laikā.

Mūsdienās Silenes zemes teritorijā atrodas Lietuvas Žeimele, Pasvale, Linkuva, Jonišķi, Pakrojis un Latvijas Vilce un Augstkalne. Silenes sastāvā tajā laikā ieskaitīta arī Sidrabenes zeme. Pēc Augusta Bīlenšteina uzskata Silenes zemes galvenais pilskalns ir bijis Silenes Augstais kalns tagadējā Vilces pagastā.

Dokumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienošanās par Silenes zemes piešķiršanu Rīgas arhibīskapam 1254. gadā:

Rīgas arhibīskapa Alberta II, Rīgas domkapitula un Vācu ordeņa lielmestra vietnieka, vācu mestra Sainas Eberharda vienošanās par Zemgales dalīšanu 1254.gada aprīlī.

"Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieka Livonijā, vācu mestra Sainas Eberhards apliecina, ka saskaņā ar pāvesta rīkojumu par Zemgales bīskapijas dāvināšanu un dalīšanu viņi laimējot sadalījuši Zemgali trīs daļās, proti:

  • 1. arhibīskapam piekritusi Silene un Žagare, domkapitulam Dobene un Spārnene, Vācu ordenim Tērvete un Dobele;
  • 2. katrs zemes kungs iegūst savu daļu ar desmito tiesu, patronāta un citām tiesībām un laicīgiem ienākumiem, izņemot vienīgi archibīskapam un archidiakonam rezervētās tiesības;
  • 3. neviens no trim partiem nedrīkst otra daļā viņam par ļaunu iegūt īpašumus ar pirkumu vai citu tiesisku darījumu."

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]