Silenes baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Silenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Silenes baznīca 2001-08-11.jpg
Silenes katoļu baznīca
Silenes baznīca (Latvija)
Silenes baznīca
Silenes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Daugavpils novads,
Skrudalienas pagasts, Silene
Koordinātas 55°45′10″N 26°46′56″E / 55.75278°N 26.78222°E / 55.75278; 26.78222Koordinātas: 55°45′10″N 26°46′56″E / 55.75278°N 26.78222°E / 55.75278; 26.78222
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1913
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Vjačeslavs Rosļaks
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1913
Specifikācija
Garums 24 m
Platums 14 m
Būvmateriāli koks

Silenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Daugavpils novada Skrudalienas pagasta centrā Silenē. Lielākais koka katoļu dievnams Jelgavas diecēzē.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Silenes pirmais dievnams ir bijis koka ēka, veltīta Svētā Jāņa Kristītāja godam, ko cēluši 19. gadsimtā. Tā bija 14 metrus gara un 6 metrus plata kapela, kas 1911. gada Telšu diecēzes kalendārā minēta kā Elernes baznīcas filiāle, kurā dzīvojis priesteris Pēteris Putrovskis. Kapela nodegusi, vēlāk uz tās akmens pamatiem tika uzcelta ēka, kas atrodas aptuveni 50 metrus no pašreizējās baznīcas.

Pašreizējo koka baznīcu uzcēla priestera Miķeļa Skorupska vadībā par viņa līdzekļiem 1913. gadā Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas atcerei. Priesteris bijis Elernes dievnama vikārs, kurš iegādājies Silenē zemi, kuru devis Lapinskis. Pēc nāves Lapinskis tika apbedīts draudzes kapsētā un uz pieminekļa tika uzrakstīts, ka viņš bijis baznīcas labdaris.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir koka krustveida celtne, tā ir lielākā koka katoļu baznīca Jelgavas diecēzē, 24 metrus gara, 14 metrus plata un 12 metrus augsta ēka ar vienu torni un vairākiem maziem tornīšiem. Cinkota skārda jumts. No ārpuses apšūta dēļiem un krāsota. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Daudz liela izmēra logu. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs metāla stabiņos ar mūra vārtiem fasādē. Dārzā atrodas ķieģeļu plebānija.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir trīs jomu telpa ar koka grīdu un griestiem, kas ir lēzeni segti. Vidējā jomā tie ir augsti pacelti, bet sānu jomos tie ir zemāki. Sienas satur četras saišķu sijas ar īpatnējiem kokgriezumiem. Griesti balstās uz četriem koka pīlāriem, kas tāpat kā sienas ir apšūtas dēļiem. Virs ieejas ir kora telpas, kas balstās uz koka pīlāriem, tajās ir harmonijs. Virs kora telpām abās pusēs ir divas telpas procesijas dalībniekiem, bet zem kora telpām abās pusēs ir nišas, kuras tiek izmantotas Ziemassvētku Betlēmei un Lielās nedēļas dievkalpojumiem. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles agrāk atdalījis koka dievgalds. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais ir ozolkoka altāris, tas atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā ir mākslinieka Bitkova glezna "Kristus krustā sists". Labās puses altārī ir mākslinieka Pāvila Glaudāna Jēzus Sirds glezna, bet kreisās puses altārī Bitkova Svētā Jāzepa glezna.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vjačeslavs Rosļaks.[1] Draudze sāka veidoties 19. gadsimtā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Skrudalienas pagastā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Tie tiek noturēti poļu un latviešu valodās. Draudzei ir divas kapsētas.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa - amatnieka diena un Svētā Jāņa Kristītāja diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Silenes Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 303.-304.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]