Pāriet uz saturu

Sinaloas kartelis

Vikipēdijas lapa
Sinaloas kartelis
Karteļa karogs
Darbība 1987–pašlaik
Darbības virzieni
  • narkotiku tirdzniecība
  • narkotiku ražošana
  • nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija
  • ieroču tirdzniecība
  • cilvēku kontrabanda
  • slepkavības
  • nolaupīšanas
  • kukuļdošana
  • terorisms un narkoterorisms
  • daļīpašuma tiesību krāpšana
  • mākslīgā intelekta dziļviltojumu krāpniecība
Līderi Ivans Arhivaldo Guzmans Salazars
Hesuss Alfredo Guzmans Salazars
Ismaels Zambada Sikaiross
Sāncenši
  • Jalisco jaunās paaudzes kartelis
  • Los Zetas
  • Līča kartelis (kopš 2021. gada)
  • La Linea
  • Huaresas kartelis
  • Los Mazatlecos
  • Tihuānas kartelis
  • Logan Heights Gang
  • Barrio Azteca
  • Beltrāna-Leivas kartelis
Dalībnieku skaits apmēram 17 825[1]

Sinaloas kartelis (spāņu: Sinaloa Cartel) ir lielākais narkotiku kartelis Meksikā.[2] Tas ir pazīstams arī kā Guzmana-Loeras organizācija. Karteļa īpatsvars narkotiku kontrabandā ir līdz pat 60% no visas narkotiku tirdzniecības Amerikas Savienotajās Valstīs.[3] Tas ir iesaistīts kokaīna, heroīna, metamfetamīna, fentanila, marihuānas un MDMA piegādē Amerikas Savienotajām Valstīm.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Aviljesa noziedzīgā organizācija

[labot | labot pirmkodu]

Pedro Aviljess Peress bija viens no narkotiku baronu pionieriem Meksikas Sinaloas štatā 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās. Viņš kopā ar Visenti Kariljo Leju tiek uzskatīts par pirmo Meksikas lielāko marihuānas kontrabandistu paaudzi, kas iezīmēja liela mēroga Meksikas narkotiku tirdzniecības aizsākumu.[4] Viņš arī bija pionieris lidmašīnu izmantošanā narkotiku kontrabandai uz Amerikas Savienotajām Valstīm.[5]

Kuljakana vēsturiskā Sinaloas karteļa rašanās vieta

Otrās paaudzes Sinaloas narkotiku tirgotāji, piemēram, Rafaels Karo Kvintero, Ernesto Fonseka Kariljo, Migels Anhels Fēlikss Galjardo, Ismaels Zambada Garsija un Avilesa Peresa brāļadēls Hoakins "El Čapo" Guzmans[6], apgalvoja, ka visu, ko zināja par "narkotiku tirgotājiem", uzzinājuši, kalpojot Aviljesa organizācijā. Pedro Aviljess galu galā gāja bojā apšaudē ar federālo policiju 1978. gada septembrī Sinaloā.

2011. gada 31. oktobrī ASV Arizonas štatā plaša mēroga narkotiku kontrabandas operācijas laikā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki arestēja 70 cilvēkus, kurus turēja aizdomās par narkotiku kontrabandu. Tiek ziņots, ka visi sadarbojās ar Meksikas narkotiku karteli Sinaloā. Meksika konfiscēja 599 lidmašīnas un helikopterus, kas saistīti ar Sinaloas karteli. Tas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā meksikāņu aviokompānijas Aeromexico gaisa flote, lai gan jāatzīmē, ka lielākā daļa Sinaloas karteļa izmantoto lidmašīnu ir mazās lidmašīnas — Cessna (populārākās), Gulfstreams, Piper un citas.

Karteļa līderi

[labot | labot pirmkodu]
Sinaloas karteļa darbības teritorija (zaļganzelta krāsa)
  • Hoakins Guzmans (El Chapo) (aizturēts 2014. gadā, aizbēga 2015. gada jūlijā, atkal sagūstīts 2016. gada 8. janvārī)
  • Ignacio Koronels (Načo) (nogalināts apšaudē 2010. gada 29. jūlijā)
  • Ovidio Guzmans Lopess, plaši pazīstams kā El Raton vai El Nuevo Ratón ("Pele" vai "Jaunā pele") (aizturēts 2023. gada 5. janvārī)
  • Ismaels Zambada (kopā ar El Chapo, pēc aresta 2016. gadā bija vienīgais līderis. Arestēts 2024. gada jūlijā)

Organizācijas hierarhija

[labot | labot pirmkodu]

Sinaloas kartelis agrāk bija pazīstams kā La Alianza de Sangre ("Asins alianse"). Sinaloas kartelis ir "noziedzīgu organizāciju konfederācija, kuras pamatā ir reģionālā kultūra un dziļas, kopīgas asins saites, kas radušās gadu desmitiem ilgas endogēnas prakses laikā".[7]

Struktūra

[labot | labot pirmkodu]

Cipher Brief identificēja karteļa starptautiskos panākumus kā galvenokārt horizontālas organizācijas sistēmas, nevis hierarhijas no augšas uz leju, ko izmanto daudzi tā konkurenti. Tā kā kartelis ir decentralizēts, lai paplašinātos ārzemēs, kā arī lai ļautu sev "[pārdzīvot] konkurējošo karteļu brutālos uzbrukumus un sava ievērojamākā līdera Čapo Guzmana sagūstīšanu", karteļa šīs stratēģijas izmantošana tika salīdzināta ar daļēji autonomiem subsīdiju un vietējo filiāļu tīkliem, ko izmanto daudzas likumīgas franšīzes; "Lēmumu pieņemšanas pilnvaras plūst starp dažādām komponentēm, nevis virzās lejup pa formālu komandķēdi."[8]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Cárteles mexicanos: ¿Qué grupos del narco reclutan a más personas?» [Mexican cartels: Which groups recruit the most people?]. El Financiero (spāņu). 2023. gada 23. septembris.
  2. Beittel, June S. (7 June 2022). "Mexico: Organized Crime and Drug Trafficking Organizations". Congressional Research Service.
  3. «Recapture of drug lord may affect the narcotics trade across Texas’ border». star-telegram.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-01-26. Skatīts: 2016-01-18:02:46 PM.
  4. Patricia B. McRae. «Reconceptualizing the Illegal Narcotics Trade and Its Effect on the Colombian and the Mexican State». Muhlenberg College – Department of Political Science (Historical Text Archive), 1998. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003. gada 4. marts. Skatīts: 2009. gada 20. augusts.
  5. «Narco historias sonorenses». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. februāris.
  6. Richard Boudreaux. «Mexico's Master of Elusion». Los Angeles Times, 2005. gada 5. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 8. augusts. Skatīts: 2012. gada 15. maijs.
  7. «Sinaloa Cartel Succession in Mexico: More Political Intrigue than Violence». InSight Crime (en-US). 2017-03-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2022-04-01.
  8. Michael Vigil, "The Structure and Psychology of Drug Cartels" Arhivēts 24 July 2023 Wayback Machine vietnē.. Cipher Brief, 15 June 2015. Retrieved 24 July 2023

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]