Sinite Kamani dabas parks
| Sinite Kamani dabas parks | |
|---|---|
|
IUCN V kategorija (aizsargājama ainava/piejūras ainava) | |
 | |
  Sinite Kamani dabas parks | |
| Atrašanās vieta |
 Bulgārija |
| Tuvākā pilsēta | Slivena |
| Koordinātas | 42°44′51″N 26°19′17″E / 42.74750°N 26.32139°EKoordinātas: 42°44′51″N 26°19′17″E / 42.74750°N 26.32139°E |
| Platība | 113.8 |
| Dibināts | 1980 |
| Pārvaldes institūcija | Bulgārijas Vides un ūdens ministrija |
Sinite Kamani dabas parks (bulgāru: Природен парк "Сините камъни"), arī Zilie akmeņi, ir viens no Bulgārijas dabas parkiem. Atrodas Stara Planinas kalnu dienvidaustrumu nogāzē. Parks dibināts 1980. gada 28. novembrī, lai aizsargātu vietējās ekosistēmas un ainavu.[1] Parka sākotnējā platība bija 6108 hektāru,[2] bet teritorija vēlāk tika divas reizes paplašināta (1982.[3] un 2002. gadā)[4], un pašlaik tā aizņem 11 380,3 hektārus (114 km²).
Dabas parks atrodas Slivenas apgabalā, tā dienvidu robežas sniedzas līdz apgabala galvaspilsētas Slivenas ziemeļu robežām. Tajā ietilpst Kutelkas rezervāts.[5] Parks ietilpst Starptautiskās dabas aizsardzības savienības V pārvaldības kategorijā (aizsargājama ainava).[1] Visa tā teritorija ir iekļauta Eiropas Savienības dabas aizsardzības teritoriju tīklā Natura 2000 ar kodu Sinite Kamani BG0000164.[6] Tā robežās atrodas Karandilas kūrorts.[5]
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Sinite Kamani dabas parks atrodas Balkānu kalnu Slivenas kalnu apakšrajonā, uz ziemeļiem no Slivenas ielejas. Reģiona mūsdienu reljefa veidošanās sākās agrīnajā neogēna periodā.[7]
Sarežģītā ģeoloģiskā sastāva dēļ reljefs ir ļoti saraustīts. Tā zemākais punkts atrodas aptuveni 290 m augstumā; augstākais punkts ir Bulgarkas virsotne (1181 m), kas ir arī augstākā virsotne Balkānu kalnu austrumos.[8][5] Augstums palielinās virzienā uz ziemeļiem, un parka ziemeļu daļa ir augstākā, kur atrodas Slivenas kalnu galvenā grēda. Kalnu ziemeļu nogāzes ir ļoti stāvas un grūti pieejamas, un tās klāj plaši dižskābaržu meži. Parka dienvidu daļā atrodas gravas un plaisas ar skraju veģetāciju, ko galvenokārt pārstāv atsevišķi koki. Ir daudz alu, piemēram, Zmeevi Dupki, Haiduškata Peščera, Bačvata, Starite Dupki u.c.[8]
Pats Sinite Kamani ("Zilie akmeņi") ir klinšu masīva nosaukums, kas atrodas dabas parka teritorijā un ir veidojies erozijas un denudācijas procesu ietekmē.[9] Masīvu galvenokārt veido kvarca ieži ar dažādiem piemaisījumiem un dažādi klinšu veidojumi, kas veidojušies erozijas procesu ietekmē, veidojot ielejas, alas, gravas utt. Masīvs, kā arī apkārtējās teritorijas ir viens no galvenajiem tūrisma objektiem šajā apgabalā.[7][8]
Sinite Kamani dabas parks atrodas mērenajā kontinentālajā klimatiskajā joslā ar alpīno ietekmi lielākos augstumos. Augstajos apgabalos ir relatīvi zema temperatūra un liels nokrišņu daudzums, savukārt zemākajos apgabalos temperatūra ir augsta un nokrišņu ir mazāk. Augstākā izmērītā temperatūra bijusi 41 °C, bet zemākā −20 °C.[9] Sniega sega saglabājas apmēram 3–4 mēnešus, un agrākais datums pastāvīgas sniega segas parādīšanās brīdim parka vidējos augstumos ir novembra sākums. Vējš pārsvarā pūš no ziemeļrietumiem un ziemeļiem.[9]
Dabas parkā galvenie augsnes veidi ir brūnās meža augsnes un īpaši Bulgārijai raksturīgās mālainās meža kanēļaugsnes.[10] Kanēļaugsnes klāj dabas parka apakšējo daļu augstumā zem 800 metriem; galvenie augsnes veidojošie ieži ir konglomerāti, kaļķakmeņi, tufi un citi. Brūnās meža augsnes atrodas lielākā augstumā, no 800 līdz 1200 m. To dominējošie augsnes veidojošie ieži ir smilšakmeņi, kaļķakmeņi un dolomīti.[9]
Flora
[labot | labot pirmkodu]Lielākā daļa parka teritorijas ir apmežota. Lapu koku meži klāj 90% no kopējās teritorijas, un tajos dominē Krimas dižskābarža (Fagus × taurica) audzes — dabisks Eiropas dižskābarža (Fagus sylvatica) un Austrumu dižskābarža (Fagus orientalis) hibrīds. Dižskābaržu mežu vecums Kušbunaras apgabalā sasniedz 400 gadus.[8] Citas izplatītas koku ģintis ir ozoli, skābarži, kļavas, bērzi, liepas.[11]
Ir uzskaitītas 1027 sauszemes augu sugas, tajā skaitā 67 sūnu, 19 paparžu, 9 kailsēkļu un 931 ziedaugu suga.[5][11] No tām 43 ir iekļautas Bulgārijas Sarkanajā grāmatā.
Ir 15 Bulgārijas endēmiskās sugas, tostarp Anthemis rumelica, Anthemis virescens, Carduus thracicus, Clinopodium frivaldszkyanum, Medicago rhodopea, Thymelaea bulgarica, Moehringia grisebachii, Moehringia jankae, Pilosella petraea, Verbascum adrianopolitanum u.c. Ir arī divas reliktu sugas Astracantha thracica un Limodorum abortivum.[11] Sinite Kamani ir vienīgā vieta Bulgārijā, kur aug Aethionema arabicum.
Fauna
[labot | labot pirmkodu]Sinite Kamani dabas parka fauna ir daudzveidīga Augštrāķijas līdzenuma tuvuma dēļ un ietver gan kalnu apgabaliem raksturīgus dzīvniekus, gan tādus, kas ciešāk saistīti ar subvidusjūras biomām.[8][12]
Parkā mīt 244 mugurkaulnieku sugas, tostarp daudzas no tām ir apdraudētas.[5] Ir 38 zīdītāju sugas, piemēram, pelēkais vilks, zeltainais šakālis, rudā lapsa, Eiropas meža cauna, Eirāzijas ūdrs, Eiropas meža kaķis, staltbrieži, stirnas, mežacūkas u.c.[8] Ir vismaz 12 sikspārņu sugas.[6][12]
Putnu sugas ir 176 jeb aptuveni 70% no parka mugurkaulniekiem. Pateicoties labvēlīgajiem ligzdošanas apstākļiem akmeņainajā reljefā, ir 20 dienas plēsīgie putni. Nakts plēsīgos putnus pārstāv sešas sugas.[12] Hepterofaunā ietilpst 13 rāpuļu un 8 abinieku sugas.[6] Ir deviņas zivju sugas.[6]
Bezmugurkaulnieku fauna ir maz pētīta, lai gan pirmā informācija par tauriņiem Bulgārijā tika iegūta no Slivenas reģiona 1830. gados. Identificētas 1153 sugas, no tām 420 ir aizsargājamas un tiek uzskatītas par retām, bet 51 ir endēmiska.[5] Visizplatītākā kukaiņu kārta ir Lepidoptera ar 826 taksoniem. Parks ir vienīgā vieta Bulgārijā, kur ir reģistrēti zirnekļi Leptorchestes mutilloides un Thanatus imbecillus.[12]
Tūrisms
[labot | labot pirmkodu]Sinite Kamani dabas parks ir iecienīts galamērķis tūrismam un aktivitātēm brīvā dabā, tai skaitā alpīnismam, alu iepazīšanai, riteņbraukšanai, paraplanierismam, slēpošanai un kalnu pārgājieniem. Ir labi organizēts aptuveni 50 tūrisma taku un maršrutu tīkls.[5] Tā robežās atrodas Karandilas kūrorta zona ar atpūtas un restorānu iespējām, kas sasniedzama pa ceļu vai ar pacēlāju no Slivenas.[5]
Sinītu Kamani masīva pakājē Slivenas nomalē atrodas vēlās antīkās Tuidas cietokšņa drupas, kas 8. gadsimta sākumā pēc Bizantijas un Bulgārijas līguma 716. gadā kļuva par Pirmās Bulgārijas impērijas daļu. Otrās Bulgārijas impērijas laikā mūsdienu parka teritorijā tika uzceltas vairākas baznīcas un klosteri.[13] Mūsdienās ir saglabājušās divu cietokšņu, baznīcas un klostera paliekas.[13]
Attēli
[labot | labot pirmkodu]
.JPG)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Protected Planet-Sinite kamani». Protected Planet. Skatīts: 2026-04-23.
- ↑ «Wayback Machine». pdbase.government.bg. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-04. Skatīts: 2026-04-23.
- ↑ «Wayback Machine». pdbase.government.bg. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-04. Skatīts: 2026-04-23.
- ↑ «Wayback Machine». pdbase.government.bg. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-04. Skatīts: 2026-04-23.
- 1 2 3 4 5 6 7 8 «Sinite Kamani Natural Park – Bulgaria l The Official Tourism Website». bulgariatravel.org (en-US). Skatīts: 2026-04-23.
- 1 2 3 4 «BG0000164 - Сините камъни (SCI) - Информационна система за защитени зони от екологична мрежа Натура 2000». natura2000.egov.bg. Skatīts: 2026-04-23.
- 1 2 Мичев, Николай); Михайлов, Цветко Вапцаров, Иван; Кираджиев, Светлин (1980). Географски речник на България. София: Наука и култура.
- 1 2 3 4 5 6 Георгиев, Владимир (1988). Енциклопедия България. Том VI. С-Ти. София: Издателство на БАН.
- 1 2 3 4 «Нежива природа, климат | ДПП "Сините Камъни"». dppsk.org. Skatīts: 2026-04-23.
- ↑ ГЕОграфия'21. Научно-методическо списание / Списанието / Архив: 2005, № 5 / География. Н. Нинов, Таксономичен списък на почвите в България според световната система на ФАО. Канелени почви (Chromic cambisols).
- 1 2 3 «Флора ДПП "Сините Камъни"». dppsk.org. Skatīts: 2026-04-23.
- 1 2 3 4 «Флора | ДПП "Сините Камъни"». dppsk.org. Skatīts: 2026-04-23.
- 1 2 «Културно-историческо наследство | ДПП "Сините Камъни"». dppsk.org. Skatīts: 2026-04-23.