Sipaji

Sipaji (angļu: Sepoys) bija indiešu karavīri, kas dienēja Eiropas koloniālo lielvaru, īpaši Britu Austrumindijas kompānijas, bruņotajos spēkos. Sipaji galvenokārt bija vietējie Indijas iedzīvotāji, kurus apmācīja un organizēja pēc Eiropas militārajiem principiem.

Vēsture

Sipaju karaspēka vienības sāka veidoties 17. un 18. gadsimtā, kad Eiropas lielvaras paplašināja savu ietekmi Indijā. Īpaši nozīmīgu lomu sipaji ieguva Britu Austrumindijas kompānijas armijā, kur vietējie karavīri veidoja lielāko daļu sauszemes spēku.

18. gadsimtā sipaji piedalījās daudzos militāros konfliktos starp Eiropas koloniālajām lielvarām un Indijas valdniekiem. Pēc britu varas nostiprināšanās Indijā sipaju armija kļuva par vienu no galvenajiem Lielbritānijas koloniālās varas balstiem.

1857. gadā sākās Indijas sacelšanās, kas sākotnēji izcēlās kā sipaju dumpis Mērutas garnizonā. Sacelšanās ātri izplatījās vairākos Ziemeļindijas reģionos, un tajā iesaistījās gan karavīri, gan vietējie valdnieki un civiliedzīvotāji. Viens no sacelšanās iemesliem bija neapmierinātība ar britu varu, militāro dienestu un reliģiskajām un sociālajām pārmaiņām. Sacelšanās tika apspiesta 1858. gadā. Pēc tās Britu Austrumindijas kompānija tika likvidēta, un Indijas pārvaldīšana tika nodota tieši Britu kronim. Izveidojās Britu Indijas armija, kurā turpināja dienēt Indijas karavīri, taču tika mainīta armijas organizācija un rekrutēšanas politika.

19. un 20. gadsimtā Indijas karavīri Lielbritānijas armijas sastāvā piedalījās daudzos konfliktos, tostarp Pirmajā un Otrajā pasaules karā. Pēc Indijas neatkarības 1947. gadā britu koloniālā militārā sistēma tika pārveidota, un termins sipajs pakāpeniski zaudēja savu iepriekšējo nozīmi.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sipaji.