Sisaka

Sisaka Sisak
Sisaka Sisaka
Koordinātas: 45°29′00″N 16°22′00″E
Valsts	Horvātija
Županija	Sisakas-Moslavinas župānija
Platība
• Kopējā	446 km2
Augstums	99 m
Iedzīvotāji (2024. gadā)
• kopā	42 000
• blīvums	94,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	44000
Mājaslapa	sisak.hr
Sisaka Vikikrātuvē

Sisaka (horvātu: Sisak) ir pilsēta Horvātijas centrālajā daļā, kas atrodas pie Savas, Kupas un Odras upju satekas. Tā ir Sisakas-Moslavinas župānijas administratīvais centrs un nozīmīgs rūpniecības un transporta mezgls.

2024. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 42 tūkstoši iedzīvotāju.

Sisaka ir kūrortpilsēta ar lielu skaitu minerālūdens avotu, kuru temperatūra svārstās no 42 līdz 54 °C. Netālu no pilsētas gar Savas upes kreiso krastu atrodas dabas parks Lonjsko poļe.

Vēsture

Sisaka ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām reģionā. Senatnē tā bija romiešu pilsēta Siscia, nozīmīgs Romas impērijas militārais un tirdzniecības centrs.

Viduslaikos Sisaka ieņēma stratēģiski nozīmīgu vietu pie Savas, Kupas un Odra upju satekas, kas padarīja to par svarīgu militāro un loģistikas punktu cīņā pret Osmaņu impērijas ekspansiju uz Centrāleiropu. Pilsēta bija daļa no Hābsburgu robežzonas (Militārā robeža), kur tika uzturētas pastāvīgas garnizona vienības. 1593. gada 22. jūnijā notika izšķirošā Sisas kauja starp Hābsburgu vadītajiem kristiešu spēkiem un Osmaņu armiju Hasana-pašas Predojeviča vadībā. Kristiešu karaspēku vadīja Horvātijas bans Toma Erdēdi (Toma Erdődy), un tajā piedalījās arī Austrijas un citu sabiedroto vienības. Kaujā osmaņu spēki cieta smagu sakāvi – liela daļa karaspēka tika iznīcināta vai noslīka, mēģinot atkāpties pāri upei, un pats Hasans-paša gāja bojā. Šī uzvara bija viens no pirmajiem nozīmīgajiem pavērsieniem ilgstošajos Hābsburgu–Osmaņu karos. Sisas kauja būtiski apturēja Osmaņu turpmāko virzību uz ziemeļiem un nostiprināja Hābsburgu kontroli reģionā, kā arī paaugstināja Sisakas nozīmi kā galvenajam aizsardzības punktam pret turpmākiem iebrukumiem.

Vēlāk Sisaka attīstījās Hābsburgu monarhijas sastāvā, kļūstot par nozīmīgu militāro un administratīvo centru.

20. gadsimtā Sisaka bija daļa no Dienvidslāvijas un piedzīvoja būtiskas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas. Pēc Pirmā pasaules kara un Austroungārijas impērijas sabrukuma 1918. gadā pilsēta tika iekļauta jaunizveidotajā Serbu, horvātu un slovēņu karaliste (vēlāk pārdēvēta par Dienvidslāviju).

Starpkaru periodā Sisaka attīstījās kā rūpniecības centrs, īpaši pateicoties tās izdevīgajai atrašanās vietai pie upēm un transporta ceļiem.

Otrā pasaules kara laikā pilsēta nonāca Horvātijas Neatkarīgās valsts kontrolē, kas bija Nacistiskā Vācijas sabiedrotā. Šajā periodā Sisakā tika izveidota arī koncentrācijas nometne, kurā ieslodzīja civiliedzīvotājus, tostarp bērnus.

Pēc kara Sisaka kļuva par daļu no Dienvidslāvijas SFR. Šajā laikā pilsēta piedzīvoja strauju industrializāciju – tika attīstīta metalurģija, naftas pārstrāde un ķīmiskā rūpniecība, kas padarīja to par vienu no nozīmīgākajiem rūpniecības centriem Horvātijā.

1990. gadu sākumā, sabrūkot Dienvidslāvijai un sākoties Horvātijas neatkarības karam, Sisaka atradās stratēģiski nozīmīgā reģionā. Pēc kara Sisaka kļuva par daļu no neatkarīgās Horvātijas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sisaka.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)