Sjunni

Sjunni

Sjunnu apdzīvotā teritorija ap 150. gadu p.m.ē.

Sjunni (ķīniešu: 匈奴, piņjiņs: Xiōngnú) bija klejotāju tauta, kas no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 1. gadsimtam m.ē. apdzīvoja plašas stepju teritorijas ziemeļos no Ķīnas — mūsdienu Mongolijas, Kazahstānas un Dienvidsibīrijas apgabalos. Viņi tiek uzskatīti par vienu no pirmajām lielajām stepju impērijām, kas izveidoja centralizētu politisku un militāru organizāciju un ilgu laiku bija Haņu dinastijas galvenie pretinieki. Sjunni kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Austrumāziju un Centrālāziju un uzturēja ar Haņu impēriju gan karadarbības, gan diplomātiskās attiecības, kas būtiski ietekmēja reģiona politisko līdzsvaru. To vara sāka mazināties 1. gadsimtā m.ē., kad Haņu impērija īstenoja veiksmīgas militāras kampaņas ziemeļu stepēs.

Daļa vēsturnieku ir pieļāvuši, ka sjunni varētu būt saistīti ar vēlāk Eiropā parādījušos huņņiem, tomēr šī hipotēze joprojām ir strīdīga, jo tieši lingvistiski vai arheoloģiski pierādījumi šādai pēctecībai nav atrasti.

Etniskā izcelsme un identitāte

Sjunnu etniskā un valodnieciskā piederība nav pilnībā noskaidrota, un par viņu izcelsmi pastāv vairākas savstarpēji konkurējošas teorijas. Epigrāfisko un lingvistisko avotu trūkums, kā arī daudzvalodīgā kontaktzona Eirāzijas stepēs apgrūtina viennozīmīgu klasifikāciju. Daļa pētnieku uzskata, ka sjunni varētu būt bijuši saistīti ar prototjurku tautām, balstoties uz personvārdu un titulu paralēlēm ar vēlākajām tjurku tautām. Citi pētnieki izceļ mongoļu valodu saiknes, savukārt daži tos saista ar jenisejiešu valodu saimi, vai arī piedāvā jauktas izcelsmes modeli, kur valodas un etniskā identitāte varēja atšķirties starp valdnieku eliti un pakļautajām grupām. Šo daudzveidību atspoguļo arī arheoloģiskie un antropoloģiskie dati, kas liecina par plašu kultūru mijiedarbību un daudzslāņainu sabiedrības struktūru stepju reģionā.

Senie ķīniešu avoti, piemēram, Shiji (“Vēstures pieraksti”) un Hanshu (“Haņu dinastijas vēsture”), sjunnus raksturo kā “ziemeļu barbarus” (bei di), tomēr vienlaikus apraksta viņus kā augsti organizētu politisku un militāru sabiedrību ar hierarhisku valdnieku sistēmu, pastāvīgu armiju, nodokļu un nodevu iekasēšanas mehānismiem, kā arī diplomātiskām attiecībām un dinastiju laulībām ar kaimiņzemēm. Mūsdienu historiogrāfijā dominē uzskats, ka sjunni bija daudzetniska konfederācija, kas apvienoja dažādas stepju un mežastepju tautas kopīgā militāri politiskā struktūrā. Šī konfederatīvā un daudzvalodīgā daba izskaidro viņu kultūras un materiālās tradīcijas daudzveidību, kā arī spēju ilgstoši saglabāt varu pār plašām teritorijām, veidojot pirmo lielo stepju impēriju Austrumāzijas vēsturē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sjunni.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)