Skaņaiskalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 57°52′24.8″N 24°59′46.3″E / 57.873556°N 24.996194°E / 57.873556; 24.996194

Skaņaiskalns

Skaņaiskalns, arī Skaņais kalns ir 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens klints Salacas kreisajā krastā, Skaņkalnes pagastā, Mazsalacas novadā, Latvijā. Šis ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Atrodas Salacas ielejas dabas parka teritorijā apmēram 0,5 km attālumā no Neļķu klintīm.[1] Visgludākā lielā klints Latvijā. Atsegumā ir redzama devona Burtnieku svītas apakšējā daļa, Skaņākalna klints ir šīs daļas stratotips. Zem smilšakmens līdz 5,5 m biezumā ieguļ aleirolīti.[1]

Kopš 1977. gada Skaņaiskalns atrodas valsts aizsardzībā.[1]

Atbalss veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iezim ir unikāls akustiskais efekts. Šī paraboliski izliektā klints spēj lieliski atvirzīt skaņu un veidot atbalsi.[1][2] No šīs īpatnības ir cēlies klints nosaukums.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 206. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Skaņais kalns». Dabasretumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 2. decembrī.