Skaņas piesārņojums

Zemu lidojoša lidmašīna virs Londonas

Skaņas piesārņojums jeb troksnis kā piesārņojums ir nevēlama vai kaitīga skaņa, kas traucē cilvēkiem, dzīvniekiem un pārējai videi. Tas tiek uzskatīts par vides piesārņojuma veidu, kas var izraisīt veselības un ekoloģiskas problēmas.

Dažādas termina definīcijas apzīmē to arī kā skaņu ar dažādu spiedienu, frekvenci un intensitāti haotisku sakārtojumu un arī traucējumus komunikācijas sistēmās, piemēram, radio pārraides fonu.

Skaņas piesārņojuma cēloņi

Skaņas piesārņojumu rada dažādi cilvēku un dabas avoti, no kuriem biežākie ir:

• Satiksme — autotransports, vilcieni, lidmašīnas un kuģi.
• Rūpniecība — rūpnīcas, celtniecības darbi un smagā tehnika.
• Pilsētvides aktivitātes — bāri, koncerti, pasākumi un cilvēku pūļi.
• Sadzīves avoti — sadzīves tehnika, zāles pļāvēji, trauksmes signāli un mājdzīvnieku radītais troksnis.
• Militārie un zinātniskie avoti — ieroču izmēģinājumi, sprādzieni, radiolokācijas sistēmas.

Ietekme uz veselību

Pamatā skaņas piesārņojums ietekmē dzīvu būtņu dzirdes orgānus, taču smagos gadījumos var ietekmēt arī kustību koordināciju un citas smadzeņu vadītas darbības.

Skaņas piesārņojuma izraisītie dzirdes traucējumi parasti tiek definēti kā dzirdamības sliekšņa pieaugums. Dzirdes zudumu bieži pavada džinkstēšana ausīs. Visbiežāk tiek bojāta skaņas uztvere augstāko frekvenču jomā, robežās no 3000 līdz 6000 Hz (ar visnelabvēlīgāko efektu pie 4000 Hz).

Skaņas piesārņojuma izraisītie dzirdes traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums. Pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku. Īpaši nelabvēlīgu iespaidu atstāj impulsveida skaņas piesārņojuma iedarbība.

Ilgstoša vai intensīva trokšņa iedarbība var radīt dažādas negatīvas sekas cilvēku veselībai, tostarp:

• Dzirdes bojājumi — pastāvīga skaņas ekspozīcija virs 85 decibeliem (dB) var izraisīt dzirdes zudumu.
• Stresa un trauksmes palielināšanās — skaļi trokšņi var veicināt stresa hormonu izdalīšanos un nervozitāti.
• Miega traucējumi — troksnis naktī var samazināt miega kvalitāti, izraisot nogurumu un veselības problēmas.
• Sirds un asinsvadu slimības — pētījumi liecina, ka augsts trokšņa līmenis palielina augsta asinsspiediena, insulta un sirds slimību risku.
• Garīgās veselības pasliktināšanās — ilgstoša trokšņa ietekme var veicināt depresiju un emocionālo izsīkumu.

Runas saprotamība

Cilvēka auss dzirdamo frekvenču diapazons ir no 20 Hz līdz 20 000 Hz; tomēr jutība pret dzirdi augstākas frekvences samazinās līdz ar vecumu. Cilvēku saruna notiek frekvenču robežās no 100 – 6000 Hz, ar vissvarīgākās informācijas enerģiju robežās starp 300-3000 Hz. Skaņas piesārņojums šajās frekvencēs var maskēt runas sadzirdēšanu un izpratni, tāpat attiecīgās frekvencēs arī var maskēt akustiskos signālus, kas ir nepieciešami ikdienā, kā, piemēram, durvju un tālruņa zvanus un citus brīdinājuma signālus.

Darbaspējas

Skaņas piesārņojums kaitīgi ietekmē izziņas uzdevumu veikšanu. Lai arī pastāv viedoklis, ka īslaicīgs skaņas piesārņojums paātrina vienkāršu uzdevumu veikšanu, tomēr tas ievērojami pasliktina sarežģītu uzdevumu izpildi: lasīšanu, uzmanības un koncentrēšanās spējas, atmiņu un uzdevumu risināšanas spējas. Impulsveida skaņas piesārņojums bez tam var radīt apjukuma un pārsteiguma efektus. Trokšņa iedarbība var izraisīt arī pēcefektus, kas īpaši negatīvi ietekmē darba un mācību spējas. Lidostu tuvumā esošajās skolās ilgstošai skaņas piesārņojuma iedarbībai pakļautiem skolniekiem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas.

Ietekme uz vidi

Skaņas piesārņojums negatīvi ietekmē ne tikai cilvēkus, bet arī ekosistēmas:

• Savvaļas dzīvnieki — troksnis var traucēt dzīvnieku komunikāciju, barības meklēšanu un vairošanos. Piemēram, vaļi un delfīni, kuri orientējas ar skaņas palīdzību, var apmaldīties vai ciest no kuģu radītā trokšņa.
• Putni — liels trokšņu līmenis var traucēt putnu dziedāšanu un attiecīgi samazināt to spēju atrast partnerus un sazināties ar pēcnācējiem.
• Ekoloģiskā līdzsvara traucējumi — skaņas piesārņojums var izmainīt sugu populācijas un migrācijas ceļus, kas ietekmē ekosistēmu stabilitāti.

Mērīšana un standarti

Skaņas piesārņojumu mēra uz logaritmiskās skalas decibelos (dB). Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka šādas robežvērtības:

• Līdz 50 dB — pieņemams trokšņa līmenis dzīvesvietās.
• Virs 70 dB — ilgstoša iedarbība var radīt veselības problēmas.
• Virs 85 dB — var izraisīt neatgriezenisku dzirdes bojājumu.
• Virs 120 dB — sāpju slieksnis cilvēkam, kaitīgs pat īsā iedarbībā.

Skaņas piesārņojuma samazināšana

Lai mazinātu trokšņa ietekmi, tiek izmantoti dažādi pasākumi:

• Pilsētplānošana — trokšņu barjeras, zaļās zonas, klusās teritorijas pilsētās.
• Tehnoloģiski risinājumi — klusāki transportlīdzekļi, skaņas izolācijas materiāli ēkās.
• Satiksmes kontrole — ātruma ierobežojumi, sabiedriskā transporta veicināšana.
• Individuālie pasākumi — ausu aizsardzības līdzekļu (aizbāžņu, austiņu) izmantošana trokšņainā vidē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skaņas piesārņojums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)