Skaistkalne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaistkalne
Lielciems
Skaistkalnes katoļu baznīca
Skaistkalne (Latvija)
Skaistkalne
Skaistkalne
Koordinātas: 56°22′51″N 24°38′46″E / 56.38083°N 24.64611°E / 56.38083; 24.64611Koordinātas: 56°22′51″N 24°38′46″E / 56.38083°N 24.64611°E / 56.38083; 24.64611
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Vecumnieku novads
Pagasts Skaistkalnes pagasts
Augstums 40 m
Iedzīvotāji (2015)[1]
 • kopā 584
Pasta nodaļa LV-3924 Skaistkalne
Skaistkalne Vikikrātuvē

Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Latvijas un Lietuvas robežupes Mēmeles labajā krastā pie autoceļa P89 26 km no novada centra Vecumniekiem un 76 km no Rīgas. Upes pretējā krastā atrodas Lietuvas ciems Germanišķe.

Skaistkalnē atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, tautas nams, bibliotēka, muzejs «Novadnieki», pasta nodaļa, Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca. Apskates objekti ir Skaistkalnes muižas komplekss un bijušais klosteris. Netālu, 3 km uz austrumiem no Skaistkalnes atrodas karsta kritenes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēstures avotos Skaistkalne pirmo reizi minēta 1489. gadā, kad šīs zemes starp Mēmeles un Iecavas upēm Livonijas ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izlēņoja Hermanim Šēnbergam. No pirmā īpašnieka arī cēlies Skaistkalnes nosaukums.[2]

Kopš 1660. gada senāko koka baznīcu apkalpoja Jezuītu ordenis, kas 1666. gadā te izveidoja pastāvīgu misiju un 1677. gadā klosteri. 1692. gadā šeit uzcēla jaunu baznīcu un klosteri itāļu baroka stilā. No 1774. gada līdz 1929. gadam Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri, Skaistkalne kļuva par galveno katolicisma centru Zemgalē. 19. gadsimtā Skaistkalne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru. Ik gadu notika 10 plaši gadatirgi un iknedēļas tirgi. 20. gadsimta sākumā Skaistkalnē (Šēnbergā) bija ~500 iedzīvotāju, galvenokārt ebreji, kas nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. 1920. gadā ciemā bija 39 mājas un 520 iedzīvotāju. 1925. gadā ciemam piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu un vācisko nosaukumu Šēnberga latviskoja uz Skaistkalne (vācu: Schönberg - 'skaists kalns'). 1929. gada 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska kapucīniešu ordenis, kas vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai PSRS okupācijas laikā 1949. gadā. No 1949. gada līdz 2001. gadam Skaistkalnes Romas katoļu baznīcu apkalpoja diecēzes katoļu priesteri. 2001. gada 31. augustā baznīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka ordenis. Padomju laikā Skaistkalne bija kolhoza «Skaistkalne» centrs un 1989. gadā ciemā dzīvoja 854 iedzīvotāji.[3]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaistkalnē dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. Skaistkalnes pagasta vēsture
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]