Pāriet uz saturu

Skaja

Vikipēdijas lapa
Skaja
Isle of Skye
An t-Eilean Sgitheanach
Skaja
Salas ainava ar Danveganas pili
Skaja (Skotija)
Skaja
Skaja
Skaja (Hailenda)
Skaja
Skaja
Skaja (Apvienotā Karaliste)
Skaja
Skaja
Ģeogrāfija
Skaja
Izvietojums Minčs
Koordinātas 57°18′N 6°14′W / 57.300°N 6.233°W / 57.300; -6.233Koordinātas: 57°18′N 6°14′W / 57.300°N 6.233°W / 57.300; -6.233
Arhipelāgs Iekšējās Hebridu salas
Platība 1656 km²
Garums 80 km
Platums 11—40 km
Augstākais kalns Alasders
992 m
Administrācija
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Skotija Skotija
Apgabals Hailenda
Lielākā pilsēta Portrī (2310)
Demogrāfija
Iedzīvotāji 10 008 (2011[1])
Blīvums 6,0/km²
Pamatiedzīvotāji skoti
Skaja Vikikrātuvē

Skaja (angļu: Isle of Skye, skotu gēlu: An t-Eilean Sgitheanach) ir Apvienotajai Karalistei piederoša sala Skotijas piekrastē, Iekšējo Hebridu salu lielākā un apdzīvotākā sala.[2] Lielākā apdzīvotā vieta un osta ir Portrī salas austrumu krastā. Galvenās saimniecības nozares ir tūrisms, lauksaimniecība, zveja un mežsaimniecība.

Sala atrodas Iekšējo Hebridu salu ziemeļos. Rietumos un ziemeļos krastus apskalo Minču šaurumi, dienvidos — Hebridu jūra, bet austrumos Inera un Slītas šaurumi salu atdala no Skotijas krasta. Salas krasti stipri izroboti, daudz garu līču un pussalu, piekrastē saliņas un klintis. Sala kalnaina, augstākā virsotne ir Alasders 992 m vjl salas dienvidos. Ainavā dominē pļavas un virsāji. Sala ar autoceļu tiltu savienota ar pārējo Skotiju.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Skaja apdzīvota vismaz kopš mezolīta. Dažādos laikos salu apdzīvojuši ķeltu ciltis pikti un gēli, vikingi un visbeidzot skotu Maklaudu un Makdonaldu klani. Līdz 1266. gadam Skaja kā daļa no Salu karalistes piederēja Norvēģijai (dēvēta par Skíð), līdz saskaņā ar Pērtas līgumu nonāca Skotijas īpašumā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]