Skaujošā glīvene

Skaujošā glīvene Potamogeton perfoliatus (L.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Cirveņu rinda (Alismatales)
Dzimta	Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
Ģints	Glīvenes (Potamogeton)
Suga	Skaujošā glīvene (Potamogeton perfoliatus)
Skaujošā glīvene Vikikrātuvē

Zālainā glīvene (latīņu: Potamogeton perfoliatus) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga, kā ietvaros nodala 3 pasugas. Savvaļā tā ir sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tā ir bieži sastopama visā Latvijas teritorijā - augs veido lielas audzes ūdensbaseinu piekrastes joslā, seklākās vietās - visā platībā ezeros, dīķos, upēs un jūras piekrastē. Nākamā biežākā glīveņu suga Latvijā pēc peldošās glīvenes (Potamogeton natans).

Apraksts

Zālainā glīvene ir daudzgadīgs 0,6-2 m garš lakstaugs ar pilnīgi iegremdētu, zarainu stublāju. Peldošu virsūdens lapu nav. Lapas ir olveidīgas vai ieapaļas, 2-8 cm garas un 1,5-4 cm platas, uz stublāja pamīšus, skaujošas. Plātnes mala ir sīkzobaina. Pielapes nelielas (garumā līdz 1 cm), ātri nokrīt, tādēļ pieauguši augi ir bez pielapēm. Ziedkopa - līdz 3 cm gara, blīva vārpa, kas atrodas stublāja un zaru galā diezgan 2-5cm īsā kātā un ziedēšanas laikā mazliet paceļas virs ūdens. Auglis ir sāniski plakans, ieapaļš riekstiņš (garumā ap 0,3 cm) ar īsu, knābjveidīgu galu. Zied jūnijā un jūlijā.