Skūgširkogordena

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Skogskyrkogården kapsēta)
Skūgširkogordena
Skogskyrkogården
Kapavietas
Skūgširkogordena (Stokholma)
Skūgširkogordena
Skūgširkogordena
Vispārēja informācija
Atvēršana 1920
Atrašanās vieta Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Koordinātas 59°16′32″N 18°5′58″E / 59.27556°N 18.09944°E / 59.27556; 18.09944Koordinātas: 59°16′32″N 18°5′58″E / 59.27556°N 18.09944°E / 59.27556; 18.09944
Kapu skaits 100 000
Mājaslapa www.skogskyrkogarden.se
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iv
Iekļauts 1994 (18. sesija)
Aizsardzības nr. 558
Valsts Karogs: Zviedrija Zviedrija
Reģions Eiropa un Ziemeļamerika
Zviedrijas kultūras piemineklis
Aizsardzības numurs 21300000004811

Skūgširkogordena, Stokholmas Meža kapi (zviedru: Skogskyrkogården — ‘meža kapsēta’) ir kapsēta Stokholmā, Zviedrijā. Tās arhitektūrā vērojama pāreja no ziemeļu klasicisma uz funkcionālismu. Arhitekti: Gunnars Asplunds un Sīgurds Leverencs.

Darbs pie kapsētas tika sākts 1917. gadā. Tā tika atklāta 1920. gadā, tomēr darbs pie tās noslēdzās 1940. gadā. Kapsēta tika uzcelta vietā, kur iepriekš bija veci grants karjeri, kas apauguši ar priedēm.

Te atrodas piecas kapellas, trīs no tām apvienotas krematorijā. Paši kapi sakārtoti blokos priežu mežā. Ir piemiņas birzs, monumentāls kalns. Skūgširkogordenā apglabāta Grēta Garbo, Eivinds Junsons, kapsētas arhitekts Asplunds, Maliks Bendžellols, Ivars Lo-Johansons, Lennarts Skūglunds. Apglabāti arī daudzi pēckara trimdas latvieši.[1]

Ar 100 tūkstošiem kapavietu šī ir lielākā kapsēta valstī,[2] pēc platības — otra lielākā. 1994. gadā tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Panorāma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skūgširkogordena

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zviedrija aizliedz bēru ceremoniju tiešraides internetā
  2. «Skogskyrkogården — fakta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 30. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]