Skotijas viskijs
 | |
| Valsts | Skotija |
|---|---|
| Ražo kopš | 15. gadsimts. gada |
| Krāsa | Gaiši zelta līdz tumši dzintara krāsā |
Skotijas viskijs (angļu: Scotish whiskey) ir destilēts alkoholiskais dzēriens, kas tiek ražots, izmantojot miežus, ūdeni un raugu, un tiek izturēts ozolkoka mucās vismaz trīs gadus.
Lai dzēriens tiktu saukts par Skotijas viskiju, tam jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada Skotijas viskija regulā (Scotch Whisky Regulations).[1] Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā spirta tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %. 2024. gada maijā Skotijā darbojās 151 viskija darītava.[2]
Pastāv pieci galvenie Skotijas viskija veidi: graudu viskijs, iesala viskijs, sajauktais viskijs, viena iesala (single malt) un viena grauda (single grain) viskijs. Skotijas viskija ražošana un eksports ir nozīmīga Skotijas ekonomikas daļa, 2022. gadā veidojot vairāk nekā 4,5 miljardus mārciņu eksporta ieņēmumu.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skotijas viskija saknes meklējamas 15. gadsimtā, kad tiek dokumentēts pirmais oficiālais ieraksts par tā ražošanu. 1494. gada Skotijas finansu grāmatā ir pieminēts "aqua vitae" (dzīvības ūdens), kuru ražoja mūki medicīniskiem nolūkiem. 17. gadsimtā viskija ražošana attīstījās ārpus klosteriem, kļūstot par plaši pieejamu dzērienu. Tomēr līdz ar pieprasījuma pieaugumu 18. gadsimtā Lielbritānijas valdība noteica smagus nodokļus viskija ražotājiem, kas izraisīja nelegālo destilēšanu. 1823. gada Akts par ekscīzes nodokļiem (Excise Act) legalizēja un regulēja ražošanu, veicinot legālās destilēšanas uzplaukumu.
19. gadsimtā Skotijas viskijs kļuva populārs visā pasaulē, pateicoties filokserai — vīnogu kaitēklim, kas iznīcināja lielu daļu Francijas vīna un konjaka ražas, radot vietu Skotijas viskijam.
Sastāvdaļas un pagatavošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skotijas viskija unikālā kvalitāte izriet no rūpīgi izvēlētām sastāvdaļām un tradicionālā ražošanas procesa. Galvenās sastāvdaļas ir:
- Mieži: Graudi tiek iesēti un žāvēti, bieži izmantojot kūdras dūmus, kas piešķir raksturīgo dūmakaino garšu.
- Ūdens: Skotijas tīrais avotu un upju ūdens ir būtisks ražošanas procesā, jo tas ietekmē viskija garšas nianses.
- Raugs: Rauga pievienošana fermentācijas procesā nodrošina cukura pārvēršanu alkoholā.
Ražošanas process sākas ar miežu iesalēšanu, kur mieži tiek iemērkti ūdenī un dīgtināti, lai cieti pārvērstu fermentācijai nepieciešamajā cukurā. Pēc tam iesalu žāvē kūdras ugunī, piešķirot tam raksturīgo dūmu aromātu. Kad iesals ir sagatavots, to samaļ un sajauc ar karstu ūdeni, iegūstot misu, kurai vēlāk pievieno raugu fermentācijai. Fermentētais šķidrums tiek destilēts vara katlos divas vai trīs reizes, lai iegūtu koncentrētu spirtu. Noslēgumā destilāts tiek nogatavināts ozolkoka mucās vismaz trīs gadus, kur mucu materiāls un izcelsme būtiski ietekmē galaprodukta garšu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «The Scotch Whisky Regulations 2009».
- ↑ «Facts & Figures». Scotch Whisky Association (angļu). Skatīts: 2025-01-25.
- ↑ «Government Expenditure and Revenue Scotland 2022-23». www.gov.scot (angļu). Skatīts: 2025-01-25.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skotijas viskijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|