Skotu gēlu valoda
| Skotu gēlu valoda Gàidhlig | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ˈgɑːlʲɪkʲ] | |
| Valodu lieto: | Skotija, Kanāda, ASV, Austrālija | |
| Reģions: | daļa Hailendas, Hebridu salas (Skotija), Keipbretona, Jaunskotija (Kanāda). | |
| Pratēju skaits: |
| |
| Valodu saime: | indoeiropiešu valodas ķeltu valodas salu ķeltu valodas gēlu valodas Skotu gēlu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Skotija | |
| Regulators: | Bòrd na Gàidhlig | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | gd | |
| ISO 639-2: | gla | |
| ISO 639-3: | gla | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Skotu gēlu valoda jeb vienkārši gēlu valoda (Gàidhlig) ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu atzara gēlu grupas valoda, kas ir tuvu radniecīga īru un meniešu valodai. Vēsturiski tā ir Skotijas gēlu tautas valoda un tradicionāli izplatīta galvenokārt rietumu Hailendā un Hebridu salās, īpaši Skotijas ziemeļrietumu piekrastē. Nelielas gēliski runājošas kopienas pastāv arī ārpus Skotijas, tostarp Kanādas provincē Jaunskotijā. Mūsdienās skotu gēlu valoda ir mazākumvaloda. Saskaņā ar 2022. gada Skotijas tautas skaitīšanas datiem vairāk nekā 57 000 cilvēku norādīja, ka spēj runāt gēliski,[1] savukārt aptuveni 2,5 % iedzīvotāju vecumā no trim gadiem bija vismaz kādas gēlu valodas prasmes.[6]
Valodai Skotijā ir oficiāli atzīts statuss. 2005. gada Gaelic Language (Scotland) Act paredzēja valodas aizsardzību un noteica mērķi nodrošināt tai “vienlīdzīgu cieņu” attiecībā pret angļu valodu,[7] savukārt 2025. gada Scottish Languages Act nostiprināja skotu gēlu valodas oficiālo statusu Skotijā.[8] Lai gan valoda tiek uzskatīta par apdraudētu, tā joprojām ir nozīmīga Skotijas kultūras un identitātes sastāvdaļa, un tās saglabāšanā svarīga loma ir izglītībai, medijiem un valodas politikas pasākumiem.
Nosaukums un terminoloģija
[labot | labot pirmkodu]Skotu gēlu valodas pašnosaukums ir Gàidhlig. Šis apzīmējums tiek lietots pašā valodā, lai apzīmētu gan valodu, gan vēsturiski arī gēlu kultūras kopienu Skotijā. Nosaukums ir saistīts ar vārdu Gàidheal, kas nozīmē ‘gēls’ un apzīmē gēlu tautības pārstāvjus Skotijā. Angļu valodā visbiežāk lietotais nosaukums ir Scottish Gaelic, lai šo valodu skaidri nošķirtu no citām radniecīgām gēlu valodām. Nereti tiek lietots arī saīsinātais apzīmējums Gaelic, taču tas var būt neviennozīmīgs, jo plašākā nozīmē tas attiecas uz visu gēlu valodu grupu. Latviešu valodā lietotais nosaukums “skotu gēlu valoda” norāda gan uz valodas saistību ar Skotiju, gan uz tās piederību gēlu valodu grupai.
Klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Skotu gēlu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimei un tās ķeltu valodu atzaram. Ķeltu valodas vēsturiski bija plaši izplatītas Rietumeiropā, bet mūsdienās tās saglabājušās galvenokārt Britu salās un Bretaņā. Ķeltu valodas parasti iedala divās galvenajās grupās: gēlu valodās un britoņu valodās. Skotu gēlu valoda ietilpst gēlu valodu grupā, kas veido vienu no salu ķeltu valodu apakšgrupām. Šajā grupā ietilpst arī īru valoda un meniešu valoda, savukārt britoņu valodu grupu veido velsiešu, korniešu un bretoņu valoda.
Skotu gēlu valoda ir īpaši cieši radniecīga īru valodai, jo abas valodas ilgstoši veidoja vienotu lingvistisko kontinuumu starp Īriju un Skotijas rietumu reģioniem. Meniešu valoda, kas vēsturiski lietota Menas salā, arī pieder pie šīs pašas valodu grupas. Visām trim gēlu valodām ir kopīga vēsturiskā izcelsme un vairākas līdzīgas fonoloģiskās, gramatiskās un leksiskās iezīmes, lai gan laika gaitā tās attīstījušās kā atsevišķas literārās un kultūras valodas tradīcijas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 «Languages». scotlandscensus.gov.uk (angļu). Scotland's Census. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- ↑ «"Oifis Iomairtean na Gaidhlig». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 29. oktobrī.
- ↑ "Language by State - Scottish Gaelic" Arhivēts 2012. gada 11. janvārī, Wayback Machine vietnē. on Modern Language Association website. Retrieved 27 December 2007
- ↑ "Languages Spoken At Home" from Australian Government Office of Multicultural Interests website. Retrieved 27 December 2007
- ↑ Languages Spoken:Total Responses from Statistics New Zealand website. Retrieved 5 August 2008
- ↑ «Religion and ethnic group results published». nrscotland.gov.uk (angļu). National Records of Scotland. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- ↑ «Gaelic Language (Scotland) Act 2005». gaidhlig.scot (angļu). Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- ↑ «Gaelic Language (Scotland) Act 2005». legislation.gov.uk (angļu). Skatīts: 2026. gada 15. martā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu] |
Skotu gēlu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skotu gēlu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Aberdīnas Universitātes Ķeltu nodaļa
- Scotsman.com News
- BBC Scotland
- Comunn na Gàidhlig
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||
|