Skrīveru pagasts
| Skrīveru pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Aizkraukles novads | |||
| Centrs: | Skrīveri | |||
| Kopējā platība:[1] | 105,5 km2 | |||
| • Sauszeme: | 102,7 km2 | |||
| • Ūdens: | 2,7 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 3 329 | |||
| Blīvums (2025): | 32,4 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Skrīveru pagasts Vikikrātuvē | ||||
Skrīveru pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētu, Aizkraukles un Jaunjelgavas pagastiem, kā arī Ogres novada Jumpravas, Krapes un Lēdmanes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Skrīveros.
No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Skrīveru novads. 2021. gadā Skrīveru novadu iekļāva jaunajā Aizkraukles novadā.
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenuma austrumu daļā, Daugavas senlejas labajā krastā.[3] Reljefs lēzeni viļņots, to veido ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā orientēti drumlini (morēnpauguri), kas vietām sasniedz 6 km garumu un 400—600 m platumu. Virsas augstākais punkts (93,8 m) novada rietumos pie "Jaunsilmicēm".
Pārsvarā izplatītas velēnu podzolētās un pseidoglejotās augsnes. Pazeminājumos tās nomaina velēnu glejaugsnes, kas pāriet purva kūdraugsnēs vai kūdrainās podzolētās glejaugsnēs. Skrīveru apkaimē sporādiski sastopamas velēnu karbonātaugsnes.
Klimats
[rediģēt | labot pirmkodu]Klimats raksturojams kā pārejošs no jūras uz kontinentālo klimatu. Pagastam raksturīga salīdzinoši auksta un ilgstoša ziema un karsta vasara. Pats aukstākais gada mēnesis ir janvāris (vidējā mēneša temperatūra -6,2 °C), pats karstākais mēnesis – jūlijs (vidējā mēneša temperatūra +17,1 °C). Bezsala perioda ilgums ir 132 dienas. Noturīga sniega sega parasti pastāv laikā starp 15. decembri un 26. martu.
Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]
Gar pagasta dienvidu malu plūst Daugava, pie kuras baseina pieder visas pagasta ūdensteces:
Ezeri
[rediģēt | labot pirmkodu]Pagasta lielākās ūdenstilpes ir Līču ūdenskrātuve un Kalnmuižas ezers.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]
1935. gadā Rīgas apriņķa Skrīveru pagasta platība bija 99,8 km² un tajā dzīvoja 2320 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Kalnezera, Skrīveru un Stirnas ciema padomes, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja.
Skrīveru ciems (ciema padome) ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ogres rajonā (1949–1967). Skrīveru ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Stirnas ciemu un likvidētā Kalnezera ciema kolhoza «Zaļā zeme» teritoriju. 1958. gadā Skrīveriem piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu un tam pievienoja Skrīveru ciemu, izveidojot Skrīveru pilsētciematu ar lauku teritoriju. 1967. gadā izveidoja Stučkas rajonu un Skrīveru pilsētciematu ar lauku teritoriju pievienoja tam. 1981. gadā daļu lauku teritorijas iekļāva pilsētciemata robežās.[5]
1991. gadā Skrīveri zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par Aizkraukles rajona pagastu. 2009. gadā Skrīveru pagasts tika reorganizēts par pirmā līmeņa pašvaldību - Skrīveru novadu, kurā nebija otrā līmeņa administratīvo vienību. 2021. gadā Skrīveru novadu pievienoja jaunajam Aizkraukles novadam kā Skrīveru pagastu.
Teritoriālais iedalījums
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Skrīveri, Klidziņa, Līči, Zemkopības institūts, Ziedugravas.
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Nacionālais sastāvs
[rediģēt | labot pirmkodu]Pašvaldība
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Pagastā darbojas Skrīveru dzirnavu HES.
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas personības
[rediģēt | labot pirmkodu]Ievērojamas vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]- Kraukļu akmens - kulta vieta pie Kaktiņiem, Rīgas - Daugavpils un Skrīveru šosejas krustojumā
- Aizkraukles pilskalns (Augstie kalni) ar senpilsētu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta
- Aizkraukles viduslaiku kapsēta ar baznīcas vietu pie Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūta[8]
- Ūdensdzirnavas ar vilnas pārstrādes iekārtu
Attēlu galerija
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Skrīveru novada mājaslapa
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu].png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
