Skrajā veronika

Vikipēdijas lapa
Skrajā veronika
Veronica prostrata L.
Skrajā veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaSkrajā veronika (Veronica prostrata)
Skrajā veronika Vikikrātuvē

Skrajā veronika (Veronica prostrata) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas centrālajā, dienvidu un dienvidaustrumu daļā, kā arī Āzijā. Latvijā tā ir uzskatāma par ļoti retu, adventīvu augu sugu — nelielas grupas ir sastopamas sausās ceļmalās, atmatās un gar dzelzceļiem.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrajā veronika ir daudzgadīgs, 5—35 cm garš, zaļganpelēks un īsi apmatots lakstaugs. Parasti vienam augam ir vairāki stublāji — tie ir guloši vai pacili, taču ziedošie dzinumi ir stāvi.

Lapas ir iegareni olveidīgas vai lancetiskas, aptuveni 1—3 cm garas un 0,3—0,9 cm platas. Augšējās lapas ir lineāri lancetiskas, to mala ir zobaina vai gandrīz gluda. Lapas gals ir strups, pamats ķīļveida un kāts ir ļoti īss.

Ziedi ir izvietoti blīvos ķekaros, kuri ir aptuveni 1,5—4 cm garos, augšējo lapu žāklēs. Ziedam ir 5 kauslapas, tās ir lineāri lancetiskas un smailas. Vainaglapas ir zili violetas, aptuveni 0,4—0,7 cm garas, olveidīgas, ar smailu vai strupu galu. Putekšņlapas nepārsniedz vainagu. Auglis ir kaila pogaļa ar seklu jomu. Irbuļa palieka pogaļas garumā. Zied maijā un jūnijā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]