Skrundas muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skrundas muižas kungu māja mūsdienās

Skrundas muižas kungu māja ir klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā Skrundā celta ēka Ventas krastā. Skrundas viduslaiku pils vietā 1960. gados uzcelta brīvdabas estrāde.

Šobrīd muižā ir izveidota dizaina viesnīca un restorāns, kā arī konferenču centrs.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats no Ventas upes puses
Skats uz Ventu

Skrundas muižas kungu mājai ir raksturīgs arhitektūras klasicisma stila modelis – simetrisks, proporcionāls, harmonisks un vienkāršs. Muiža celta ar tiem pašiem kompozīcijas klucīšiem, ar kādiem veidotas Blīdenes, Durbes, Laidu, Padures, Pastendes, Lēnu, Mežotnes, Svitenes, Vircavas, Elejas muižu kungu mājas. To dēvē arī par Mežotnes pils miniatūrkopiju – tās arhitektūras un vizuālo aprišu dēļ, kas Latvijas vēsturnieka Artura Heniņa pētījumos, tostarp izdevumā „Ventas sakta” skaidrots ar muižas celtniecībā izmantoto Johana Berlica Mežotnes muižas kungu mājas projektu. Proti, laika periodā, kad grāfs Žanno Mēdems gatavojās celt Elejas pili, piesaistot itāļu arhitektu Džakomo Kvarengi, Elejas grāfa no Berlīnes ataicinātais arhitekts un būvdarbu vadītājs Berlics pasteidzās izpalīdzēt Mežotnes īpašniekam Frīdriham fon Līvenam, Mežotnei nokopēdams Elejai domāto projektu. Skrundas pils tapa desmit gadus pēc Johana Berlica nāves, un vēsturnieka A. Heniņa vārdiem runājot, Latvijas arhitektūras vēsturē tā iezīmē klasicisma saulrieta pēdējo staru.

Mežotnes pils otrā stāva plāns, forma un izmēri precīzi atbilst 45 gadus vēlāk celtās Skrundas pils pamat stāva visu telpu izkārtojumam. Abām ēkām un iekštelpām ir ne tikai vienāda forma, bet arī vienādi izmēri. Atšķirībā no Mežotnes pils, Skrundas pilij nav pirmā stāva – tā vietā zem abu galu korpusiem pamatos ir pagrabi. Tāpat Skrundas pilī nav trešā stāva – tā vietā ir bēniņi, kuros izbūvētas tikai divas telpas ar logiem portika kolonnu fasādē. Ēkai raksturīgas fasādes portika kolonnas, lieli un stāvi sešrūšu logi pamat stāvā un mazi četrrūšu kvadrātlodziņi augšas stāvos. Tāpat ēkai ir tik raksturīgie šķērskorpusi, izteikti flīģeļi, kam augšā lieli pusloka logi. Savukārt apakšā galvenajiem logiem un durvīm abās pusēs ir šauri un gareni sānu logi. Johana Berlica iezīmētie lokveida puslogi sānu korpusa galos bija redzami vien senākajās fotogrāfijās. Visos jumtgales zelmiņos ir apaļi caurumi.

Atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas muižas rekonstrukcijā līdzekļus investēja uzņēmums Anderson Baltic, kas to iegādājās Skrundas pašvaldības rīkotajā izsolē 2006. gadā par 93 tūkstošiem latu. Daļa no finansējuma rekonstrukcijai piesaistīta no ES programmas tūrisma attīstībai. Skrundas muižas rekonstrukcijas projekta autori bija SIA " Lauku Dzīve" arhitekte Gundega Martirova un SIA "Neoklasika" interjera dizaineri Ulvis un Karīna Ābiķi, galvenais būvuzņēmējs uzņēmums "Brīze-M". Rekonstrukcijas process ilga 5 gadus, pēc objekta tehniskās ekspertīzes atklājās, ka pārsegumu izliece bija lielāka nekā pieļaujamā un nepieciešams veikt nomaiņu. Visas iekšējās konstrukcijas izbūvētas no jauna, atstājot tikai ārsienas. Pamatu stiprināšanai izmantotas betona injekciju tehnoloģijas.

No Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajam konkursam "2011. gada labākās būves Latvijā" pieteiktajiem 24 objektiem Skrundas muiža nominācijā "Rekonstrukcija" saņēma trešo vietu. Pēc atjaunošanas Skrundas muižā viesiem ir pieejama viesnīca ar 12 labiekārtotiem numuriem, kā arī banketu zāles un konferenču telpas. Viesu ērtībai Skrundas muižā autobraucējiem ir izveidota auto stāvvieta.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]