Slāpes

Slāpes ir dabisks ķermeņa signāls, kas norāda, ka organismam trūkst ūdens un nepieciešams uzņemt šķidrumu. Tas ir viens no ķermeņa mehānismiem, lai uzturētu ūdens līdzsvaru un novērstu dehidratāciju.

Kad ķermenis zaudē vairāk ūdens nekā tiek uzņemts (piemēram, caur svīšanu, urinēšanu vai elpošanu), smadzenes, īpaši hipotalāms, uztver šo šķidruma zudumu un rada slāpju sajūtu. Tas liek cilvēkam dzert vairāk ūdens, lai atjaunotu ķermeņa šķidruma līdzsvaru.

Daži dzērieni un ēdieni var gan apmierināt slāpes, gan pasliktināt to. Piemēram, alkohols un kafija darbojas kā diurētiķi, kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes sliktākas. Savukārt, dzērieni, kas satur elektrolītus (piemēram, sporta dzērieni), var palīdzēt atjaunot ūdens un elektrolītu līdzsvaru, mazinot slāpes un palīdzot ķermenim atjaunoties.

Slāpes var ietekmēt arī psiholoģiskie faktori, piemēram, emocionālā stresa vai garastāvokļa svārstības. Dažreiz cilvēks var kļūdaini just slāpes kā izsalkumu vai otrādi, un tas var novest pie pārēšanās vai, tieši pretēji, nepareizas šķidruma uzņemšanas.

Slāpes un alkohols

Alkohols un slāpes ir cieši saistīti, jo alkohola lietošana var izraisīt dehidratāciju, kas pastiprina slāpju sajūtu. Alkohols darbojas kā diurētiķis, jo tas kavē antidiurētiskā hormona (ADH) darbību, kas parasti palīdz nierēm saglabāt ūdeni organismā. Kad alkohola ietekmē samazinās ADH līmenis, nieres sāk ražot vairāk urīna, tādējādi izvadot no organisma vairāk šķidruma nekā parasti. Paātrināta šķidruma zaudēšana ne tikai samazina ķermeņa ūdens daudzumu, bet arī izskalo svarīgus elektrolītus, piemēram, nātriju un kāliju, kas nepieciešami normālai ķermeņa darbībai. Liela šķidruma zuduma rezultātā iestājas dehidratācija, kas izraisa slāpes, sausumu mutē, galvassāpes un nogurumu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slāpes.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)