Slēpņošana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viens no biežāk izmantotajiem slēpņošanas simboliem

Slēpņošana[1] (angļu: Geocaching) ir nodarbe brīvā dabā ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem, kuras mērķis ir visā pasaulē izvietot un meklēt konteinerus (sauktus par ģeoslēpņiem (angļu: geocache, cache)). Tipisks ģeoslēpnis ir neliels ūdensnecaurlaidīgs konteiners (parasti sviestmaižu kārba vai munīcijas kaste), kas satur ierakstu žurnālu un zīmuli. Lielākos konteineros mēdz atrasties dažādi maiņas priekšmeti, parasti rotaļlietas vai kādi mazvērtīgi nieki. Slēpņošanu mēdz aprakstīt kā "augsto tehnoloģiju paslēpes". Tai ir daudz kopīgu iezīmju ar orientēšanos, bagātību medībām, letterboxing un waymarking, kas ir līdzīgas spēles bez fiziskiem konteineriem.

Kopš 2013. gada 8. janvāra Geocaching.com lapa ir pieejama arī latviešu valodā.[2]

Ģeoslēpņi šobrīd ir vairāk kā 100 valstīs visā pasaulē, visos septiņos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu.[3] 2014. gada 21. novembrī pasaulē bija izvietoti 2 528 117 aktīvi ģeoslēpņi,[4] Latvijā — 3466.[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēpņu meklēšanas spēlei ir ļoti sena vēsture, šis process licies noslēpumaini aizraujošs gan slēptuvju meklēšanas stāstu lasītājiem, gan meklētājiem. Ar divu lielisku izgudrojumu — interneta un ASV Aizsardzības ministrijas izstrādātās Globālās pozicionēšanas sistēmas (saīsināti-GPS) palīdzību, apslēpto mantu meklēšanas spēle ir kļuvusi pieejama ikvienam, kam ir internets un GPS.

Mūsdienu slēpņu meklēšanas spēles vēsture iesākās 2000. gadā. Sākotnēji pavadoņu navigācijas sistēma bija paredzēta militāriem nolūkiem.

Šajā vietā atrodas pirmais novietotais Deiva Ulmera slēpnis

Pavadoņi pārraida radio signālus, kurus uztver GPS uztvērēji, un nosaka atrašanās vietu. 2000. gada 1. maijā ASV prezidents Bills Klintons paziņoja, ka tiek atslēgta traucējumu sistēma (Selective Availability) civilajiem lietotājiem, kā rezultātā koordināšu noteikšanas precizitāte pieauga desmit reižu.

Spēles nosaukumu "Geocaching" izvedoja amerikānis Mets Stams (Matt Stum) savienojot divus vārdus. Priedēklis geo, kas šajā gadījumā nozīmē Zeme, tika izmantots, lai raksturotu pasaules dabu, kā arī saistību ar GPS un ģeogrāfiju. Vārda otrā daļa "caching" no angļu vārda "cache", nozīmē apslēptu mantu un aktivitāti. Ar šo vārdu mūsdienās apzīmē arī paslēptu ieroču vietas.

Nosaukums radās mēnesi pēc spēles uzsākšanas. Pirmais kurš izdomāja un sāka šo spēli 2000. gada 3. maijā bija Deivs Ulmers (Dave Ulmer) no Portlendas Oregonas štatā, kurš vienā no tīkla konferencēm piedāvāja draugiem jaunu spēli — viens cilvēks izveido slēptuvi, publicē tās koordinātas internetā, un citi, vadoties pēc šīm koordinātām, mēģina atrast slēptuvi. Nākamajā dienā Deivs mežā netālu no savas pilsētas izveidoja pirmo slēptuvi, ievietojot tajā videokasetes, grāmatas, datorprogrammas, produktus un naudu. Šī slēpņa nosaukums ir "Original Stash Tribute Plaque", kas vēl joprojām ir pieejams, gan internetā gan meklētājiem.

Jau 13. maijā spēle izplatījās ārpus ASV, tika izveidota slēptuve Jaunzēlandē.[6]

Slēpnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēpņu izskats un izmēri ir ļoti dažādi. Tie var būt gan lielas plastmasas kastes, gan foto filmiņu konteineri, vai neīsti akmeņi ar slepenu dobumu. Pirmais solis ir iegūt priekšstatu par slēpņa izmēru. Izmērs ir norādīts katra slēpņa apraksta lapā.

Iespējamie slēpņu izmēri:

  1. Mikro — mazāks par 100 ml. Piemēram, 35mm filmiņu futrālis vai maza kastīte, kura parasti satur tikai slēpņa žurnālu. Nano slēpnis ir mikro slēpņa paveids, kurš ir mazāks par 10ml un satur tikai mazu slēpņa žurnālu.
  2. Mazs — 100ml vai lielāks, bet ne lielāks par 1L. Piemēram, sviestmaižu lieluma plastmasas kastīte vai tamlīdzīgi.
Maza izmēra slēpnis
  1. Regulārs — 1L vai lielāks, bet ne lielāks par 20L. Piemēram, plastmasas kastīte vai patronu bundža kurpju kastes lielumā.
  2. Liels — 20L un vairāk. Piemēram: liels spainis.
  3. Cits -ja nav dots konkrēts izmērs, tad vairāk informāciju var skatīt slēpņa aprakstā,[6]

Pašos vienkāršākajos slēpņos vienmēr atrodas viesu grāmata, kurā veikt ierakstu par atrašanu. Lielākos slēpņos atrodamas viesu grāmatas un dažādas citas lietas. Šīs papildus lietas padara spēli par īstu dārgumu meklēšanu. Slēpņotājs nekad nevar zināt, ko slēpņa īpašnieks vai kāds cits slēpņotājs slēpnī ir atstājis. Ja no slēpņa tiek izņemts kāds priekšmets, tad atradējam jāatstāj kaut kas līdzvērtīgs vai vērtīgāks vietā. Tiek rekomendēts katru maiņai paredzēto priekšmetu iepakot atsevišķi, aizvelkamā plastmasas maisiņā, lai pasargātu no apkārtējās vides ietekmes.

Slēpņus izvieto un meklē visu vecumu cilvēki, tāpēc pārdomā, pirms slēpnī ievieto kādu priekšmetu. Aizliegts slēpnī izvietot sprāgstvielas, munīciju, nažus, zāles un alkaholu. Vienmēr jāievēro vietējo likumdošanu.[6]

Slēpņi var būt dažādu veidu. Tradicionālie (Traditional) slēpņi atrodas norādītajās koordinātās. Lielumi var atšķirties, bet minimālā vajadzība šim slēpņu tipam ir pierakstu grāmatiņa, kurā atradējam piereģistrēties.

Lai atrastu Mistēriju jeb uzdevumu slēpni (Mystery or Puzzle) parasti ir vajadzīgs atrisināt kādu uzdevumu. Šie slēpņi neatrodas norādītajās koordinātas. Parasti uzdevumā ir paslēptas koordinātas, kura spēles spēlētājam ir jāatšifrē.

Zemes slēpņi (Earthcache) atrodas norādītajās koordinātās, bet tajās nav fiziska slēpņa. Parasti atrodas dabas pieminekļa, saaudzējama objekta tiešā tuvumā.

Ceļotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļotāji ir slēpņošanas spēles sastāvdaļa. Tie ir priekšmeti ar iegravētu unikālu kodu, ko izmanto, lai Geocaching.com lapā reģistrētu ceļotāja kustību pasaulē.

Viens no Travel Bug veidiem

Pastāv trīs galvenie ceļotāju veidi: Travel Bug žetoni, ģeomonētas un citi.

Travel Bug ir izsekojams žetons, kas ir pievienots priekšmetam, ko slēpņotāji sauc par "ceļotāju". Katram Travel Bug priekšmetam ir mērķis, ko norādījis tā īpašnieks. Mērķi parasti ir saistīti ar ceļošanu, kā piemēram, apmeklēt katru no Eiropas valstīm vai ceļot no viena okeāna krasta uz otru. Travel Bug ceļotāji pārvietojas no slēpņa uz slēpni ar slēpņu meklētāju palīdzību.

Ģeomonētas ir īpašas monētas, kuras izveidojuši slēpņotāji vai to grupas kā sava veida parakstu vai vizītkarti. Tās darbojas tieši tāpat kā Travel Bug ceļotāji un būtu jāpārvieto uz citu slēpni, ja vien īpašnieks nav norādījis citādi.

Ceļotāji var būt dažādu formu un veidu, sākot no uzšuvēm un beidzot ar atslēgu piekariņiem. Kopīgais visiem ir unikālais ID kods un teksts, kas norāda, ka tiem iespējams sekot Geocaching.com lapā.[6]

Slēpņu izvietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visus Geocaching.com publicētos slēpņus izvieto un uztur slēpņošanas kopiena. Jebkurš no slēpņotājiem var izveidot un noslēpt pats savu slēpni.

Pirms apsvērt sava pirmā slēpņa izvietošanu, slēpņotājiem iesaka atrast vairākus dažāda veida slēpņus tuvējā apkārtnē. Redzot dažādu autoru slēpņus dažādās atrašanās vietās, dažādos konteineros, slēpņotājam palīdzēs saprast, kas slēpni padara lielisku. Tas palielinās iespējamību, ka arī izvietotais slēpnis būs interesants un apmeklētājiem saistošs!

Gatavojoties izvietot slēpni, būtu vēlams apskatīt slēpņu izlikšanas pamācību un slēpņu aprakstu vadlīnijas slēpņošanas mājaslapā.

Katru slēpni, kurš tiek iesniegts Geocaching.com, pārbauda brīvprātīgais, kurš pārliecinās, ka tas atbilst slēpņu izvietošanas vadlīnijām. Tas var aizņemt līdz pat trijām dienām, līdz brīvprātīgais sazinās ar slēpņotāju un publicē slēpni.[6]

Slēpņošana Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd Latvijā ir pieejami vairāk kā 4500 slēpņi[7].

Populārākie slēpņi ir atrodami tieši Rīgā, un tos brauc meklēt slēpņotāji no visām pasaules valstīm, pat no ASV un Austrālijas. Populārākie slēpņi ir — "lielgabalu forti Mangaļsalā" kas ir populāri ar savu vēsturisko mantojumu. Interesants un populārs ir slēpnis, kas veltīts Rīgas veloceliņiem.

Rīgas visapmeklētākais slēpnis atrodas pie Rīgas cirka, par kura vēsturi un unikālās būves raksturu arī vērts izzināt. Otrs apmeklētākais slēpnis atrodas Latvijas Okupācijas muzejā. Tā kā ieeja ir par ziedojumiem — par tā atrašanu nav jāmaksā. Šis slēpnis ir populārs tūristu vidū.

Interesants notikums ar ko Latvija var lepoties slēpņošanas ziņā ir slēpņošanas entuziastu izveidotā 300 slēpņu ķēde gar Latvijas robežas kontūru. Šie slēpņi ir veltīti Latvijas dibināšanas dienai, un tika ievietoti 18. novembrī 2012. gadā. Tādējādi Latvija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kuras robeža pasaules kartē iezīmēta ar slēpņiem. Tik plašas slēpņu sērijas nekad nav bijis ne Latvijā, ne visā Baltijā, uzsvera akcijas dalībnieki. Izvietoti ik pēc dažiem kilometriem pa visu Latvijas perimetru, slēpņi kopumā nosedz Latvijas valsts robežu gandrīz 2000 kilometru garumā. Jau no pirmajām slēpņotāju atsauksmēm bija redzams, ka izdevies skaists pārsteigums Latvijas slēpņotāju kopienai, un sērija ir skaista dāvana Latvijai dzimšanas dienā. Lai atrastu katra atsevišķā slēpņa koordinātas, ir jāuzzina kāds konkrēts fakts no Latvijas vēstures un jāveic vienkārši aprēķini.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]