Slaidā perlamutrene
| Slaidā perlamutrene Unio pictorum (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpeg) Slaidā perlamutrene (Unio pictorum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemenes (Bivalvia) |
| Kārta | Dižgliemeņu kārta (Unionoida) |
| Virsdzimta | Dižgliemeņu virsdzimta (Unionoidea) |
| Dzimta | Dižgliemeņu dzimta (Unionidae) |
| Ģints | Perlamutrenes (Unio) |
| Suga | Slaidā perlamutrene (Unio pictorum) |
 Slaidā perlamutrene Vikikrātuvē | |
Slaidā perlamutrene (latīņu: Unio pictorum) ir dižgliemeņu dzimtas suga, kas plaši izplatīta Eiropas saldūdens baseinos. Šo sugu 1758. gadā izdalīja zviedru zoologs Kārlis Linnejs kā Mya pictorum. Sugas nosaukums "pictorum" latīniski nozīmē kā mākslinieku gliemene. Slaidā perlamutrene ir perlamutreņu tipiskā suga.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Čaula ir eliptiska un var sasniegt 90 mm garumu un virs 30 mm augstumu. Tā ir ļoti izstiepta un vairāk kā divas reizes garāka par savu platumu. Čaulas augšējā un apakšējā mala ir gandrīz paralēlas viena otrai. Tās aizmugurējais gals ir ķīļveidīgs. Čaulas labais vāks ir ar vienu platu kardinālo zobu un vienu plākšņveida sānzobu. Kreisās puses vāks ir ar diviem kardinālajiem zobiem un diviem plākšņveida sānzobiem.[1] Čaulas sieniņa ir bieza, dzeltenīgi zaļgana vai brūna.
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Slaidās perlamutrenes dzīvo lēni tekošos vai stāvošos ūdeņos. Tās ir izplatītas Eiropas lielākajā daļā, izņemot galējos dienvidu un ziemeļu apgabalus. Latvijā slaidās perlamutrenes ir izplatītas samērā bieži visā valsts teritorijā, galvenokārt upēs un ezeros.
Dzīves cikls
[labot | labot pirmkodu]Slaidās perlamutrenes parasti ir šķirtdzimuma dzīvnieki. To mātīšu žaunu kameru īpašos nodalījumos attīstās apmēram 300 000–400 000 oliņas. Inkubācijas periods notiek vasarā un ilgst ap četras līdz sešas nedēļas. Izšķīlušies kāpuri ir ap 0,25 mm lieli. Mātītes tos izsviež kopā ar izelpoto ūdeni, un kāpuri nosēžas ūdenstilpes dibenā. Ja zivis mēģina kāpurus apēst, tie ar savām āķveidīgajām čaulām piestiprinās pie zivju žaunām. Tad tie ietinas žaunu bārkstīs un dzīvo tur parazītiski 3 līdz 11 nedēļas. Pēc tam tie atdalās un pārvēršas pilnībā izveidotās sīkās gliemenēs. Dzimumbriedumu tās sasniedz triju līdz četru gadu vecumā. Savu maksimālo izmēru slaidās perlamutrenes sasniedz sptiņu līdz desmit gadu vecumā. Savukārt, spidiļķi var izmantot slaidās perlamutrenes, iedējot tajās savus ikrus, kuras spidiļķu mazuļi pamet apmēram pēc mēneša.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Rudzīte M., Dreijers E., Ozoliņa-Moll L., Parele E., Pilāte D., Rudzītis M., Stalažs A. (2010) Latvijas gliemji: Sugu noteicējs. A Guide to the Molluscs of Latvia. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 252 lpp. (192. lpp).
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slaidā perlamutrene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)