Pāriet uz saturu

Slaigo

Vikipēdijas lapa
Slaigo
pilsēta
Sligo
Sligeach
Sligo pilsētas domes ēka
Sligo pilsētas domes ēka
Ģerbonis: Slaigo
Ģerbonis
Slaigo (Īrija)
Slaigo
Slaigo
Koordinātas: 54°16′00″N 08°29′00″W / 54.26667°N 8.48333°W / 54.26667; -8.48333Koordinātas: 54°16′00″N 08°29′00″W / 54.26667°N 8.48333°W / 54.26667; -8.48333
Valsts Karogs: Īrija Īrija
Province Konahta
Grāfiste Slaigo
Platība
 • Kopējā 10,3 km2
Augstums 13 m
Iedzīvotāji (2022)
 • kopā 20 608
 • blīvums 2 000,8/km²
Laika josla GMT (UTC+0)
Eircode F91
Mājaslapa www.sligoborough.ie
Slaigo Vikikrātuvē

Slaigo (angļu: Sligo, īru: Sligeach) ir ostas pilsēta Īrijā, Konahtas provincē, Slaigo grāfistes administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts ziemeļrietumos, Garvogas upes krastos pie Slaigo līča, aptuveni 205 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Dublinas. Slaigo ir galvenais saimniecības, izglītības un kultūras centrs visā Īrijas ziemeļrietumu reģionā.

Pilsētas nosaukums īru valodā Sligeach nozīmē 'gliemežainā vieta' vai 'vieta, kur bagātīgi atrodami gliemežvāki', kas saistīts ar vēsturiski bagātīgajām gliemeņu un jūras velšu atradnēm Garvogas upes grīvā.[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pilsētas apkārtne ir viena no arheoloģiski bagātākajām neolīta apmetņu vietām Eiropā. Netālu no pilsētas atrodas senais Karumoras (Carrowmore) megalītu komplekss un Noknarī (Knocknarea) kalns, kura virsotnē ir liels akmens valnis, kas pēc leģendas ir leģendārās Konahtas karalienes Meivas kaps.

Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojās 13. gadsimta vidū, kad normaņu bruņinieks un Īrijas justiciārs Moriss Ficdžeralds uzcēla šeit nocietinātu pili un nodibināja dominikāņu klosteri. Pilsētai bija liela stratēģiskā nozīme, jo tā atradās pie nozīmīga piekrastes ceļa un upes pārbrauktuves, savienojot Konahtas un Olsteras karalistes.

Viduslaikos un agrīnajos modernajos laikos par kontroli pār Slaigo ilgstoši cīnījās gēlu O'Konoru un O'Donelu dzimtas. 17. gadsimtā pilsēta smagi cieta Anglijas pilsoņu kara un Viljama karu laikā.

19. gadsimtā Slaigo izveidojās par nozīmīgu reģionālo ostu, no kuras Lielā bada (An Gorta Mór) laikā desmitiem tūkstošu īru izceļoja uz Ziemeļameriku. 20. gadsimta sākumā pilsēta un tās apkārtne iedvesmoja slaveno īru dzejnieku un Nobela prēmijas laureātu Viljamu Batleru Jeitsu, kura darbos Slaigo ainavas ieņem centrālo vietu.

Saimniecība un transports

[labot | labot pirmkodu]

Slaigo ir nozīmīgs tirdzniecības, pakalpojumu, veselības aprūpes un augsto tehnoloģiju (sevišķi farmācijas un medicīnas ierīču ražošanas) centrs. Pilsētā atrodas Atlantijas Tehnoloģiskās universitātes (Atlantic Technological University) lielākā pilsētiņa.

Pilsēta ir svarīgs transporta mezgls reģionā. Caur to iet galvenie valsts autoceļi N4 (savieno Slaigo ar Dublinu), N15 (ved uz Donegolu un Deri) un N17 (savieno ar Galveju). Pilsētā ir dzelzceļa stacija, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi līnijā Slaigo—Dublina.

Ievērojamas vietas

[labot | labot pirmkodu]
  • Slaigo abatija (Sligo Abbey) — 13. gadsimta vidū celtais dominikāņu klosteris ar saglabājušos cirstiem akmens altāriem un kapavietām.
  • Noknarī kalns (Knocknarea) — 327 metrus augsts kalns pilsētas pievārtē ar aizvēsturisko akmens valni virsotnē.
  • Modelis (The Model) — ievērojams mūsdienu mākslas un kultūras centrs, kurā eksponēta plaša īru mākslinieku darbu kolekcija (tostarp Džeka Batlera Jeitsa gleznas).

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Deirdre Flanagan. Irish Place Names (angļu). Dublin : Gill & Macmillan, 1994. 139. lpp.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]