Slavenā revolūcija

Slavenā revolūcija (angļu: Glorious Revolution) bija politisks notikumu kopums, kas norisinājās Anglija no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes Marijas II un viņas vīra Vilhelma III nākšanu tronī, kā arī angļu konstitucionālās monarhijas nostiprināšanos. Revolūcija noveda pie Stjuartu dinastijas karaļa Džeimsa II gāšanas, kurš tika apsūdzēts par absolūtisma centieniem un katolicisma atjaunošanas mēģinājumiem protestantiskajā valstī. Politiskā un reliģiskā opozīcija pret Džeimsu II pulcējās ap Torijiem un Vigiem Parlamentā.

Vilhelms III tika uzaicināts iejaukties Anglijas lietās ar t.s. Septiņu lordu vēstule. 1688. gada novembrī viņš ar armiju izcēlās Anglijā, un Džeimss II drīz vien bēga uz Franciju, faktiski atsakoties no varas. Šī bezasinīgā varas maiņa tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem Eiropas vēsturē, kad monarhijas maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta.

Šie notikumi noslēdzās ar 1689. gada Tiesību deklarācijas (Bill of Rights 1689) pieņemšanu, kas ierobežoja karaļa varu, nostiprināja parlamenta pārākumu, kā arī noteica, ka karalim nevar būt Romas katoļu ticība. Tiesību deklarācija uzsvēra, ka parlaments ir galvenā institūcija likumdošanā, nodrošināja brīvas vēlēšanas un runas brīvību Parlamentā. Tā iezīmēja konstitucionālās monarhijas sākumu un ir uzskatāma par nozīmīgu soli liberālās demokrātijas attīstībā.

Slavenajai revolūcijai bija arī plašākas sekas ārpus Anglijas. Tā ietekmēja arī Skotijas un Īrijas politisko ainavu, veicinot turpmākos konfliktus, īpaši Īrijas karā (1689–1691), kur Vilhelma atbalstītāji sakāva Džeimsa sekotājus. Revolūcija arī nostiprināja protestantismu kā dominējošo reliģiju Anglijas politikā un sabiedrībā.

Turklāt Slavenā revolūcija nostiprināja ideju par "tautas suverenitāti", kas vēlāk ietekmēja Amerikas Neatkarības deklarāciju un Franču revolūciju. Tiesību deklarācija kļuva par vienu no modernās konstitucionālisma pamatdokumentiem un iedvesmoja līdzīgu principu iekļaušanu citās nacionālajās konstitūcijās.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)