Filadelfijas eksperiments (filma)

Vikipēdijas lapa
Filadelfijas eksperiments
Filmas plakāts
Oriģinālais
nosaukums
The Philadelphia Experiment
Žanrs zinātniskā fantastika
Režisors Stewart Raffill
Producents Douglas Curtis
Joel B. Michaels
Scenārija autors William Gray
Don Jakoby
Michael Janover
Galvenajās
lomās
  • Michael Paré
  • Nancy Allen
  • Eric Christmas
  • Bobby Di Cicco
Mūzika Kenneth Wannberg
Operators Dick Bush
Montāža Neil Travis
Studija Cinema Group
Izplatītājs New World Pictures
Izdošana
  • 1984. gads
Ilgums 102 minūtes
Valsts ASV
Valoda angļu
krievu (dublēta)
Kopējie ienākumi 8 000 000 dolāru
IMDb profils

"Filadelfijas eksperiments" ir 1984. gadā uzņemta amerikāņu zinātniskās fantastikas filma. Padomju Savienībā šī filma tika demonstrēta ar nosaukumu "Slepenais eksperiments". Tā uzņemta, balstoties uz pazīstamo sazvērestības teoriju Filadelfijas eksperiments.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrais pasaules karš, 1943. gada oktobris. Tiek pārbaudītas iekārtas, kuru uzdevums amerikāņu karakuģus padarīt neredzamus ienaidnieka radariem.

Pirmajā no šiem eksperimentiem, kuru vada Džeimss Longstrīts (James Longstreet), Filadelfijas līcī ASV mīnu kuģis Eldridge pēkšņi kļūst neredzams novērotājiem, bet jūrnieki, kas atrodas uz borta, piedzīvo neizprotamu un dezorientējošu sajūtu. Divi jūrnieki — Deivids Herdegs (David Herdeg) un Džims Pārkers (Jim Parker) — mēģina izslēgt ģeneratoru, lai pārtrauktu eksperimentu, taču gūst spēcīgu elektrisku triecienu, kad tam pieskaras. Tad viņi pārlec pār kuģa bortu, lai izglābtos.

Tā vietā, lai iekristu ūdenī Filadelfijas ostā dienas laikā, Deivids un Džims piezemējas Nevadas štata tuksnesī, naktī, nelielā pilsētiņā, kura pēc brīža pazūd, atstājot abus tumsā un neizpratnē. Pēkšņi debesīs parādās spilgta gaisma — tas ir militārais helikopters, kas ar starmešiem meklē iebrucējus. Vīri aizbēg un nākamajā dienā beidzot atrod ceļu uz tuvumā esošas pilsētas ēdnīcu.

Ēdnīcā atrodas spēļu automāts, tam garām ejot, uz to no Džima pārlec spēcīga elektriskā dzirkstele, automātu sabojājot. Ēstuves īpašnieks izvelk revolveri, pieprasot, lai Džims samaksā par nodarīto zaudējumu. Arī Deivids izvelk pistoli, abi bēg un nolaupa automašīnu no stāvvietas, kas atrodas pie ēstuves. Tā kā Deivids neprot braukt ar auto, kam ir automātiskā transmisija, viņš saņem par ķīlnieci mašīnas vadītāju Elisonu (Allison). Kad meitene jūrniekiem pastāsta, ka tagad ir 1984. gads, tie ir dziļi satriekti.

Viņus notver policija. Džimu, kas piedzīvo aizvien smagākas lēkmes, aizved uz slimnīcu. Deivids mēģina paskaidrot, ka viņi nejauši ceļojuši laikā, taču neviens viņam netic. Notiek spēcīga koronārā izlāde, un Džims pazūd no slimnīcas gultas. Deividam un Elisonai izdodas aizbēgt no militārajiem policistiem, kuri ieradušies, lai Deividu arestētu.

Džims dzīvoja netālu, tādēļ Deivids nolemj mēģināt atrast viņa ģimeni. Kopā ar Elisonu viņš atrod telefonu grāmatā par to ziņas un dodas pie tās. Džima bijusī draudzene Pamela, kas tagad ir novecojusi, uzreiz atpazīst Deividu no 1943. gada. Viņa pastāsta, ka Eldridge toreiz dažas minūtes pēc izzušanas atkal parādījās, un ka daudzi jūrnieki, kas atradās uz klāja, bija guvuši briesmīgus apdegumus. Atgriezies bija arī Džims, kuru uz laiku ievietoja psihiatriskajā slimnīcā, jo viņš tika stāstījis neticamas lietas par ceļojumu laikā uz 1984. gadu.

Deivids Pamelai jautā par sevi un uzzina, ka viņš nav atgriezies, un ka Pamela un Džims ir precējušies jau pirms daudziem gadiem. Deivids redz, kā Džims jāj ar zirgu, bet Džims, kurš pamazām ir samierinājies ar dīvainajiem notikumiem 1943. gadā, atsakās ienākt, lai runātu ar Deividu. Deivids pamana tuvojamies militāro policiju, taču viņam un Elisonai izdodas no tās izvairīties. No vienas policistu automašīnas Deivids paķer dokumentu mapīti, un tajā ir pieminēts doktors Longstrīts. Atceroties, ka šis cilvēks bija iesaistīts 1943. gada eksperimentā, Deivids nolemj viņu sameklēt. Pavadot laiku kopā, Deivids un Elisona iemīl viens otru.

1984. gadā doktors Longstrīts mēģināja izmantot tās pašas tehnoloģijas, kas tika lietotas oriģinālajā Filadelfijas eksperimentā. Kad iekārtu ieslēdza, tuvējā pilsēta pazuda "hipertelpā" līdzīgi Eldridge. Zinātnieki nespēja eksperimentu apturēt, kaut arī iekārtas barošanas avots tika izslēgts. Vēl ļaunāk, eksperimenta rezultātā 1984. gadā radās milzīgs virpulis, kas sevī iesūca visu apkārtējo. Sāka plosīties postoši tornado, debesis pāršķēla varenas zibens šautras. Longstrīts saprata, ka virpulis turpinās paplašināties, līdz aptvers visu zemeslodi. Zinātnieki iesūtīja virpulī zondi un konstatēja, ka virpuļa iekšienē atrodas Eldridge: abi eksperimenti cauri laikam bija saistīti kopā. Viņi pieļāva, ka tieši enerģija, ko rada Eldridge ģenerators, kurš joprojām darbojas, saglabā virpuli atvērtu.

Pie Longstrīta mājas Deivids sagūsta doktora asistentu, kurš nes nelielu tās pilsētiņas modeli, kuru jūrnieki redzēja, kad nokļuva tuksnesī. Deivids piespiež šo cilvēku ielaist viņus bāzē, taču tiek sagūstīts, kad vadības centrā izkāpj no lifta. Longstrīts liek militārajai policijai Deividu atlaist un izstāsta viņam par notiekošo. Deivids uzzina, ka saskaņā ar izdzīvojušo jūrnieku liecībām kuģis 1943. gada eksperimentā atkal atgriezies Filadelfijā, kad Deivids izslēdzis ģeneratoru. Longstrīts teic, ka Deividam caur virpuli ir jānokļūst uz Eldridge un šis ģenerators jāizslēdz, citādi virpulis iznīcinās Zemi.

Elisona lūdz Deividu to nedarīt, bet viņš brīvprātīgi piekrīt doties glābt savu kuģi. Deividu ietērpj elektrību izolējošā tērpā, lai viņš varētu izslēgt ģeneratoru. Ar katapultas palīdzību viņš tiek iesviests virpulī un nokļūst uz Eldridge klāja, uz kura valda panika un ir daudz ievainoto. Viņš piesteidzas pie ģeneratora un sašķaida tā elektronu lampas ar ugunsdzēsības cirvi. Ģenerators izslēdzas, un Deivids meklē Džimu. Pārliecinājies, ka ar Džimu viss kārtībā, Deivids pārlec pār kuģa bortu. Longstrīts un pārējie vērotāji 1943. gadā redz, ka Eldridge atkal parādās Filadelfijas līcī, un jau no liela attāluma ir saskatāms, ka daudzi apkalpes locekļi ir sadeguši vai iekusuši kuģa korpusā.

Arī 1984. gadā pazudusī pilsētiņa atkal parādās. Elisona un Deivids satiekas, viņi kaislīgi skūpstās, un Deivids paziņo: "Man viss ir skaidrs. Jūras spēki man ir parādā algu par 40 gadiem".

Galvenajās lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maikls Parē (Michael Paré) — Deivids Herdegs (David Herdeg)
  • Nensija Allena (Nancy Allen) — Elisona Heisa (Allison Hayes)
  • Bobijs di Čiko (Bobby Di Cicco) — Džims Pārkers (Jim Parker)
  • Ralfs Manza (Ralph Manza) — Džims Pārkers vecumdienās
  • Eriks Kristmas (Eric Christmas) — doktors Džeimss Longstrīts (Dr. James Longstreet)
  • Mailzs Maknamara (Miles McNamara) — doktors Džeimss Longstrīts jaunībā

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1985 — Fantafestival: balva režisoram par labāko filmu.[1]
  • 1985 — ASV Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija (Academy of Science Fiction, Fantasy & Horror Films) nominēja Nensiju Allenu Saturna balvai par labāko sieviešu lomu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]