Slovākijas Sociālistiskā Republika

	Slovenská socialistická republika; (1969—1990); Slovenská republika; (1990—1992) ; Slovākijas Sociālistiskā Republika (1969—1990); Slovākijas Republika (1990—1992)
	Čehoslovākijas sastāvdaļa
Karogs (1969—1992)	Ģerbonis (1990—1992)
	Himna; Nad Tatrou sa blýska
	Location of Slovākijas Sociālistiskā RepublikaRepublika Čehoslovākijas sastāvā
Pārvaldes centrs	Bratislava
Valoda(s)	slovāku
Valdība	Sociālistiska republika (1969—1989); Parlamentāra republika (1989—1992)
	Premjerministrs
- 1969 (pirmais)	Štefans Sādovskis
- 1992 (pēdējais)	Vladimirs Mečars
Likumdevējs	Slovākijas Nacionālā padome
Vēsturiskais laikmets	Aukstais karš
- Federācijas likums	1969. gada 1. janvārī
- Pārdēvēta	1990. gada 1. martā
- Čehoslovākijas sadalīšanās	1992. gada 31. decembrī
Nauda	Čehoslovākijas krona

	Slovenská socialistická republika; (1969—1990); Slovenská republika; (1990—1992) ; Slovākijas Sociālistiskā Republika (1969—1990); Slovākijas Republika (1990—1992)
	Čehoslovākijas sastāvdaļa
Karogs (1969—1992)	Ģerbonis (1990—1992)
	Himna; Nad Tatrou sa blýska
	Location of Slovākijas Sociālistiskā RepublikaRepublika Čehoslovākijas sastāvā
Pārvaldes centrs	Bratislava
Valoda(s)	slovāku
Valdība	Sociālistiska republika (1969—1989); Parlamentāra republika (1989—1992)
	Premjerministrs
- 1969 (pirmais)	Štefans Sādovskis
- 1992 (pēdējais)	Vladimirs Mečars
Likumdevējs	Slovākijas Nacionālā padome
Vēsturiskais laikmets	Aukstais karš
- Federācijas likums	1969. gada 1. janvārī
- Pārdēvēta	1990. gada 1. martā
- Čehoslovākijas sadalīšanās	1992. gada 31. decembrī
Nauda	Čehoslovākijas krona

Slovākijas Sociālistiskā Republika (slovāku: Slovenská socialistická republika, SSR) bija republika Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas sastāvā. Šī republika pastāvēja no 1969. gada 1. janvāra, kad pēc Prāgas pavasara apspiešanas, līdz šim unitārā Čehoslovākijas valsts pārtapa par federāciju. No 1990. līdz 1992. gadam Slovākijas Republika (slovāku: Slovenská republika, SR) pastāvēja kā Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas federālais subjekts, un vēlāk tā kļuva par neatkarīgu Slovākijas Republiku.

Vēsture

Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas (1969—1990) sastāvā

Pēc Čehoslovākijas okupācijas, 1968. gadā liberalizācijas reformas tika apturētas un atgrieztas. Vienīgais izņēmums bija valsts federalizācija. Bijusī unitārā Čehoslovākijas valsts tika sadalīta divās daļās: Čehijas Sociālistiskajā Republikā un Slovākijas Sociālistiskajā Republikā ar 1968. gada 28. oktobrī pieņemto Federācijas konstitucionālo likumu, kas stājās spēkā 1969. gada 1. janvārī. Tika izveidoti republiku parlamenti, Čehijas Nacionālā padome un Slovākijas Nacionālā padome, un tradicionālais Čehoslovākijas parlaments tika pārdēvēts par "Federālo Asambleju" un tika sadalīts divās palātās: Ļaužu palātā (čehu: Sněmovna lidu, slovāku: Snemovňa ľudu) un Tautu palātā (čehu: Sněmovna národů, slovāku: Snemovňa národov). Tika ieviesti ļoti sarežģīti balsošanas noteikumi.

Federalizācija bija nosacīta, visu reālo varu saglabāja komunistiskā partija. Palielinātais "parlamentu" skaits nodrošināja lielāku amatu skaitu partijas biedriem, lai gan viņu loma bija tikai simboliska.

Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas (1990—1992) sastāvā

Pēc Samta revolūcijas, kas sagrāva sociālismu Čehoslovākijā, vārds "Sociālistiskā" tika izņemts no abu republiku nosaukumiem. Tādējādi 1990. gada 1. martā Slovākijas Sociālistiskā Republika tika pārdēvēta par Slovākijas Republiku, lai gan tā joprojām palika Čehijas un Slovākijas Federatīvās Republikas sastāvā.

Sarežģītā parlamenta balsošanas sistēma (de facto bija piecas dažādas struktūras, kurām katrai bija veto tiesības) tika saglabāta pēc sociālisma sabrukuma, sarežģījot un aizkavējot politiskos lēmumus radikālu ekonomikas pārmaiņu laikā.

Vēlāk, 1992. gadā, kad sadalījās Čehoslovākija, Slovākija kļuva par neatkarīgu valsti.

Skatīt arī