Slovēnija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena SVN nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Slovēnijas Republika
Republika Slovenija
Slovēnijas karogs Slovēnijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaZdravljica
Location of Slovēnija
Slovēnija (tumši zaļā krāsā)
Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā)
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Ļubļana
46°03′N 14°30′E / 46.050°N 14.500°E / 46.050; 14.500
Valsts valodas Slovēņu valoda2
Reģionālās valodas Ungāru valoda, Itāļu valoda[1]
Etniskās grupas  83% slovēņi,
2% serbi, 2% horvāti, 1% bosnieši, 12% citi un nenorādīti[2]
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Boruts Pāhors
 -  Premjerministrs Mīroslavs Cērars
Neatkarība
 -  No Austroungārijas Impērijas, izveidojot Slovēņu, horvātu un serbu valsti 1918. gada 29. oktobrī 
 -  No Dienvidslāvijas 1991. gada 25. jūnijā[3][4] 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 20 273 km² (153.)
 -  Ūdens (%) 0,7[5]
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. g. 2 048 951[6] (145.)
 -  2002. gada tautas skaitīšana 1 964 036 
 -  Blīvums 101[7]/km² (106.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $56 314 miljardi[8] 
 -  Uz iedzīvotāju $28 030[8] 
Džini koef. (2007) 28,4 (zems
HDI (2010) 0,828[9] (ļoti augsts) (29.)
Valūta Eiro ()3 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .si4
Tālsarunu kods +386
1Kā noteikts Slovēnijas Republikas ģerboņa, karoga un himnas noteikumos ("Zakon o grbu, zastavi in himni Republike Slovenije ter o slovenski narodni zastavi") kopš 1994. gada un publicēts Slovēnijas Nacionālās asamblejas tīmekļa vietnē.[10][11][12]
2 Itāļu valoda un Ungāru valoda ir atzītas par oficiālām valodām atsevišķos reģionos.
3 Līdz 2007. gadam: Slovēnijas tolārs.
4 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Slovēnija (slovēņu: Slovenija), oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Austriju ziemeļos, Ungāriju ziemeļaustrumos, Horvātiju austrumos un dienvidos, kā arī ar Itāliju rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo Adrijas jūra. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem Alpi. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km2, valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Ļubļana.

Eiropas Savienības, Eirozonas, Šengenas līguma, NATO un OECD dalībvalsts. Pēc datiem par Iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, tā ir visattīstītākā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.

Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām Eiropas kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās lingvistiski atšķirīgās valodu saimēs – slāvu, ģermāņu, romāņu un somugru – ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo desmitgažu laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. 2002. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie – imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.

Lai arī Slovēnija ir sekulāra valsts, visizplatītākā reliģija valstī ir katolicisms, kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir islāms, kam ir pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot Romas impēriju, Svēto Romas impēriju, kā arī Habsburgu valdījumus. 1918. gadā, piedaloties starptautiski neatzītās Slovēņu, horvātu un serbu valsts dibināšanā, slovēņi pirmoreiz vēsturē ieguva pašnoteikšanās tiesības. Otrā pasaules kara laikā Slovēnijas teritoriju okupēja un anektēja vairākas valstis - Vācija, Itālija, Ungārija un Horvātija. 1943. gadā tika dibināta Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika, tās sastāvā ietilpa arī Slovēnija, kas 1991. gada 25. jūnijā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991.gada 30.septembrī.

Valsts raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triglavs

Tagad Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās.

Slovēnija ir vienīgā Dienvidslāvijas valsts, kas atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava kultūra un labi attīstīta saimniecība. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1
  2. «Census 2002: 7. Population by ethnic affiliation, Slovēnija, Census 1953, 1961, 1971, 1981, 1991 and 2002». Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.
  3. Helena Race. "Dan prej" – 26. junij 1991: diplomsko delo ["A Day Before" – 26 June 1991: Diploma Thesis] (Slovene). Faculty of Social Sciences, University of Ljubljana, 2005. Skatīts: 2011. gada 3. februāris.
  4. Janko Prunk. «Path to Slovene State». Public Relations and Media Office, Government of the Republika of Slovēnija, 2001. Skatīts: 2011. gada 3. februāris.
  5. «Površina ozemlja in pokrovnost tal, določena planimetrično, 2005» [Surface area and land cover determined planimetrically, 2005] (Slovene, English). Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.
  6. «Population, Slovēnija, 1 October 2010 – final data». Statistical Office of the Republika of Slovēnija. 2010. gada 31. janvāris.
  7. «Gostota naseljenosti, 1. 7.» [Population density, 1 July] (Slovene, English). Statistical Office of the Republika of Slovēnija. Skatīts: 2011. gada 2. februāris.
  8. 8,0 8,1 «Slovēnija». International Monetary Fund. Skatīts: 2011. gada 20. februāris.
  9. «Human Development Report 2010». United Nations. 2010. Skatīts: 2010. gada 5. novembris.
  10. PisRS
  11. http://www.dz-rs.si/index.php?id=354
  12. Dragan Božič. «Katero kitico č'mo kot himno zapet'» [Which Stanza Should We As the Anthem Sing?] (Slovene), 2010. gada 3. novembris. Skatīts: 2011. gada 14. februāris.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]