Smagais metāls (mūzikas žanrs)

Vikipēdijas lapa
Smagais metāls
Stilistiskā
izcelsme
blūzroks
psihedēliskais roks
Kulturālā
izcelsme
1960. gadu beigas ASV un Apvienotajā Karalistē
Raksturīgie
instrumenti
elektriskā ģitāra, basģitāra, bungas, balss un taustiņinstrumenti
Popularitāte visā pasaulē; kulminācija 1980. gadu vidus

Smagais metāls (angļu: heavy metal) jeb metālmūzika ir rokmūzikas žanrs,[1] kas radās un attīstījās 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē.[2] Smagajam metālam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.

Smagais metāls ir attīstījies no blūza, blūzroka un roka. Tas cēlies no smagā roka grupu mūzikas, kas radīja blūza un roka sajaukumu ar smagu, uz ģitārām un bungām balstītu skaņu. Smagais metāls lielāko popularitāti sasniedza 1980. gados, kad attīstījās daudzi tā apakšžanri.

Mūsdienās ir izveidojušies vairāki smagā metāla paveidi, piemēram, nāves metāls, folkmetāls, pauermetāls, trešmetāls, gotiskais metāls, dūmmetāls, melnais metāls, simfoniskais metāls, spīdmetāls, popmetāls, ņūmetāls un vēl daudz žanri. Ekstremālo metālu žanros dziesmu teksti bieži ir par nāvi, vardarbību, Sātanu, tumsu, vēsturiskiem notikumiem, mitoloģiju un folkloru, bet pārējos metāla apakšžanros šīs tēmas netiek bieži izmantotas. Katrā apakšžanrā var būt savas tēmas, kurām mūziķi visbiežāk pievēršas, piemēram, Tolkīna "Gredzenu Pavēlnieka" Viduszemes dzīve, fantāzija, dažādi pārdabiski radījumi, kaujas mēdz būt raksturīgas pauer-, episkajam un battle metal.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Du Noyer (2003), p. 96; Weinstein (2000), pp. 11—13
  2. Weinstein (2000), p. 14

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]