Smaržīgā madara

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Smaržīgā madara
Galium odoratum
Smaržīgā madara
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGenciānu rinda (Gentianales)
DzimtaRubiju dzimta (Rubiaceae)
ĢintsMadaras (Galium)
SugaSmaržīgā madara (G. odoratum)
Smaržīgā madara Vikikrātuvē

Smaržīgā madara (Galium odoratum), agrāk smaržīgais miešķis (Asperula odorata), ir madaru ģints lakstaugs. Suga sastopama Eiropā un divos nelielos apgabalos Āzijā. Latvijā sastopama visā teritorijā. Aug galvenokārt platlapju koku mežos, nav sastopama ārpus mežiem.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smaržīgā madara ir daudzgadīgs, 10-35 cm garš lakstaugs ar stāvu, četršķautņainu, gludu stublāju.

Lapas uz stublāja ir izvietotas neīstā mieturī (apakšējās pa 5-7, augšējās pa 8). Lapas pēc formas ir plati lancetiskas, 4-6 cm garas un 0.5-1.4 cm platas, pie pamata tās ir sašaurinātas. Lapas gals ir smails, mala skarbi skropstaina.

Ziedi ir izvietoti skarveidīgās ziedkopās stublāja galotnē, dažreiz ziedkopas ir arī viena vai divu zemāko mieturu lapu žāklēs. Zieda kauss ir ļoti īss. Vainags ir balts, četrdaļīgs, vainaga stobriņš un apmale vienāda garuma. Skaldauglī katrs riekstiņš ir blīvi klāts ar āķveidīgiem matiņiem. Zied maijā un jūnijā.[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «smaržīgā madara - Galium odoratum (L.) Scop. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-11.