Smilšbekas (ģints)

Vikipēdijas lapa
Smilšbekas (ģints)
Kastaņu smilšbekas Ukrainā
Kastaņu smilšbekas Ukrainā
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaSmilšbeku dzimta (Gyroporaceae)
ĢintsSmilšbekas (Gyroporus)
Smilšbekas (ģints) Vikikrātuvē

Smilšbekas (Gyroporus) ir smilšbeku dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā ir konstatētas 2 sugas.[1] Ģints tipiskā suga ir rudzupuķu smilšbeka. Ģints sēnes atšķiras no citām bekām ar savu trauslo un bieži dobumaino kātiņu, kā arī dzelteno sporu zīmējumu.[2]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kastaņu smilšbeka Portugālē
Rudzupuķu smilšbeka Polijā
Gyroporus purpurinus
Gyroporus subalbellus ASV, Teksasā
  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, stobriņu sēnes, vidēju līdz lielu izmēru sēnes.
  • Cepurīte: sākumā pusapaļa, izpletusies izliekti apaļa līdz polsterveida. Virsmiziņa parasti sausa, gluda vai mataini pūkaina.
  • Stobriņi: Atveres baltas, vēlāk dzeltējošas.
  • Kātiņš: trausls, sūkļains, vecākām sēnēm parasti ar dobumu vai kamerām, bez tīklota zīmējuma.
  • Mīkstums: balts, dažām sugām griezumā spēcīgi zilē.
  • Sporas: dzeltenas.[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smilšbekas veido mikorizu gan ar skuju, gan ar lapu kokiem. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz septembrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz novembrim.) Ir dati, ka Latvijā sastopamās smilšbeku sugas var augt arī bez kontakta ar kokiem, neveidojot mikorizu.[4][5]

Latvijā atrastās smilšbeku ģints sēnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviskie nosaukumi Latīniskie nosaukumi
Kastaņu smilšbeka Gyroporus castaneus
Rudzupuķu smilšbeka Gyroporus cyanescens

Latvijā pagaidām neatrastās smilšbeku ģints sēnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[6]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]